• Rīga
    Mostly cloudy
    4°C
     
13/02/2018, Kategorija: Ekonomika

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018. gadā pieaugs par 4%, 2019. gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020-2021. gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim – 3%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2018. gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,2 procentpunktiem. Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos nosaka labvēlīgā situācija ārējos tirgos un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Šo faktoru ietekmē jau 2017. gadā Latvijas IKP pieaugums pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,5%, kas bija straujākais kāpums kopš 2011. gada.

Līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, 2018. gadā un vidējā termiņā kopumā saglabāsies spēcīgi eksporta pieauguma tempi, bet investīciju kāpums, pateicoties straujākai ES fondu investīciju ieplūdei un uzņēmēju konfidences kāpumam, tuvākajos divos gados būs tuvu 10% līmenim. Kā būtisks izaugsmes nodrošinātājs līdzās eksportam un investīcijām saglabāsies privātais patēriņš, kuru veicinās spēcīgais algu pieaugums un bezdarba līmeņa tālāka mazināšanās.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017. gadā bija palielinājusies par 7,5%, 2018. gadā varētu augt vēl nedaudz straujāk – par 8,0%, gadā kopumā sasniedzot 997 eiro. Straujo algas pieaugumu 2018. gadā noteiks augošais pieprasījums pēc darbiniekiem, būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018. gada 1. janvāra, kā arī valsts budžetā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, tajā skaitā veselības aprūpes nozares darbiniekiem. 2019. gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6,0%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām FM prognozēm, darba samaksas pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 2,0 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,7 procentpunktiem.

Spēcīgā ekonomikas izaugsme nodrošinās arī nedaudz straujāku bezdarba līmeņa samazināšanos – pēc jaunākajām FM prognozēm bezdarba līmenis 2018. gadā saruks līdz 8%, salīdzinot ar 2017. gadā sagaidītajiem 8,8%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, bezdarba līmeņa prognoze 2018. gadam ir pazemināta par 0,2 procentpunktiem, bet nākamajam gadam nav mainīta.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā 2018. gadā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, un pēc FM prognozēm būs 2,8%. Salīdzinoši augsto inflācijas līmeni 2018. gadā noteiks gan spēcīgā ekonomikas izaugsme un darba samaksas pieaugums, gan akcīzes nodokļa paaugstināšana naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt 2019. gadā inflācija pazemināsies līdz 2,4%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, inflācijas prognozes 2018. un 2019. gadam nav mainītas, un kopumā laikā līdz 2021. gadam sagaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 2,1%.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir nedaudz vairāk augšupvērsti, un labvēlīgā ekonomiskā attīstība pasaulē un straujāks iekšēju faktoru izraisīts ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijā, tajā skaitā aktivizējoties kreditēšanai un uzņēmumiem aktīvāk izmantojot pašu līdzekļus investīcijām, var nodrošināt straujāku IKP pieaugumu nekā paredzēts bāzes prognozēs.

No otras puses, ekonomikas izaugsmei šobrīd ir arī vairāki nopietni negatīvi riski, tajā skaitā ilgstoši zemais investīciju līmenis tautsaimniecībā, īpaši apstrādes rūpniecībā var būt samazinājis Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rada spriedzi darba tirgū un stimulē tālāku darba samaksas kāpumu, kas, ilgstoši pārsniedzot produktivitātes pieaugumu, var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējo konkurētspēju. Tāpat kā ārējie negatīvie riski saglabājas ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī politiskā nenoteiktība un augstais svārstīgums pasaules finanšu tirgos.

Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Balstoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Foto: Pixabay

829 skatījumi




Video

Ašeradens: Lēmumu par OIK varētu pieņemt vēl esošā valdība

16/10/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

“Protams, tas atkarīgs no tā, cik ilgi šī valdība vēl strādās, un no Ekonomikas ministrijas, cik ātri mums izdosies saskaņot konceptuālo ziņojumu,” par Obligātā iepirkuma komponentes...

Lasīt tālāk
Video

VID novembrī sola uzlabojumus, lai nepieļautu kļūdaini nosūtītus paziņojumus

12/10/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc klientu e-pastos un Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS) kļūdaini izsūtītajām vēstulēm ierosinājis pārmaiņas iekšējā sistēmā, kas varētu...

Lasīt tālāk
Video

“Tā ir ceļamaize jaunajai valdībai!” Pārskatot ministriju budžetus, atrasti 50 miljoni eiro

11/10/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pārskatot ministriju budžeta izdevumus, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi nedaudz vairāk nekā 50 miljonus eiro pārpalikumu, par kuru izlietojumu lems jaunā valdība. Tā šodien intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Sešām ministrijām radies finanšu pārpalikums 15,7 miljoni eiro apmērā

10/10/2018

Finanšu ministrija (FM), septembrī apkopojot informāciju par visu ministriju budžetiem, konstatējusi, ka sešām ministrijām objektīvu apstākļu dēļ ir radies finanšu pārpalikums 15,7 miljoni...

Lasīt tālāk
Video

Valsts kancelejas direktors: VID jaunais vadītājs varētu būt zināms oktobra beigās

10/10/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Oktobra beigās varētu būt zināms jaunais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Tiek gatavots OIK reformas piedāvājums, kas atvieglotu darbu nākamajai valdībai

09/10/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Patlaban Ekonomikas ministrijā (EM) tiek gatavots kvalitatīvs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas piedāvājums, kas atvieglos nākamās valdības darbu, žurnālistiem atzina ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

SVF samazina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes

09/10/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, liecina SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām...

Lasīt tālāk
Video

Cenu pieaugums šogad septembrī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim

08/10/2018

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Precēm tas palielinājās par 1%, bet pakalpojumiem tas...

Lasīt tālāk
Video

Par VID ģenerāldirektora amatu otrajā kārtā sacentīsies 6 pretendenti

08/10/2018

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija uz otro kārtu izvirzījusi 6 pretendentus, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam. Ņemot vērā iesniegtos dokumentus, tika...

Lasīt tālāk
Video

VID atjauno sešus no reģistra izņemtos kases aparātu modeļus

05/10/2018

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrējis sešus CHD kases aparātu modeļus, kas tika izslēgti no reģistra šī gada februārī pēc tam, kad tajos tika atklāta iespēja...

Lasīt tālāk