• Rīga
    Partly cloudy
    15°C
     
13/02/2018, Kategorija: Ekonomika

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018. gadā pieaugs par 4%, 2019. gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020-2021. gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim – 3%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2018. gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,2 procentpunktiem. Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos nosaka labvēlīgā situācija ārējos tirgos un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Šo faktoru ietekmē jau 2017. gadā Latvijas IKP pieaugums pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,5%, kas bija straujākais kāpums kopš 2011. gada.

Līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, 2018. gadā un vidējā termiņā kopumā saglabāsies spēcīgi eksporta pieauguma tempi, bet investīciju kāpums, pateicoties straujākai ES fondu investīciju ieplūdei un uzņēmēju konfidences kāpumam, tuvākajos divos gados būs tuvu 10% līmenim. Kā būtisks izaugsmes nodrošinātājs līdzās eksportam un investīcijām saglabāsies privātais patēriņš, kuru veicinās spēcīgais algu pieaugums un bezdarba līmeņa tālāka mazināšanās.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017. gadā bija palielinājusies par 7,5%, 2018. gadā varētu augt vēl nedaudz straujāk – par 8,0%, gadā kopumā sasniedzot 997 eiro. Straujo algas pieaugumu 2018. gadā noteiks augošais pieprasījums pēc darbiniekiem, būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018. gada 1. janvāra, kā arī valsts budžetā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, tajā skaitā veselības aprūpes nozares darbiniekiem. 2019. gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6,0%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām FM prognozēm, darba samaksas pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 2,0 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,7 procentpunktiem.

Spēcīgā ekonomikas izaugsme nodrošinās arī nedaudz straujāku bezdarba līmeņa samazināšanos – pēc jaunākajām FM prognozēm bezdarba līmenis 2018. gadā saruks līdz 8%, salīdzinot ar 2017. gadā sagaidītajiem 8,8%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, bezdarba līmeņa prognoze 2018. gadam ir pazemināta par 0,2 procentpunktiem, bet nākamajam gadam nav mainīta.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā 2018. gadā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, un pēc FM prognozēm būs 2,8%. Salīdzinoši augsto inflācijas līmeni 2018. gadā noteiks gan spēcīgā ekonomikas izaugsme un darba samaksas pieaugums, gan akcīzes nodokļa paaugstināšana naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt 2019. gadā inflācija pazemināsies līdz 2,4%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, inflācijas prognozes 2018. un 2019. gadam nav mainītas, un kopumā laikā līdz 2021. gadam sagaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 2,1%.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir nedaudz vairāk augšupvērsti, un labvēlīgā ekonomiskā attīstība pasaulē un straujāks iekšēju faktoru izraisīts ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijā, tajā skaitā aktivizējoties kreditēšanai un uzņēmumiem aktīvāk izmantojot pašu līdzekļus investīcijām, var nodrošināt straujāku IKP pieaugumu nekā paredzēts bāzes prognozēs.

No otras puses, ekonomikas izaugsmei šobrīd ir arī vairāki nopietni negatīvi riski, tajā skaitā ilgstoši zemais investīciju līmenis tautsaimniecībā, īpaši apstrādes rūpniecībā var būt samazinājis Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rada spriedzi darba tirgū un stimulē tālāku darba samaksas kāpumu, kas, ilgstoši pārsniedzot produktivitātes pieaugumu, var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējo konkurētspēju. Tāpat kā ārējie negatīvie riski saglabājas ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī politiskā nenoteiktība un augstais svārstīgums pasaules finanšu tirgos.

Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Balstoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Foto: Pixabay

812 skatījumi




Video

Koalīcija atbalsta OIK ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem

14/08/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Koalīcija šodien, 14. augustā, pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ziņojuma virzībai valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem. Attiecīgos...

Lasīt tālāk
Video

Premjers: Pašreizējie EM piedāvājumi OIK sistēmas atcelšanai nav tie labākie

14/08/2018 | Autors: Anna Berga, Labdien.lv

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanas priekšlikumi patlaban nav tie labākie, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma"...

Lasīt tālāk
Video

Premjers: Nākamgad valsts budžets varētu pieaugt par 150 līdz 200 miljoniem eiro

14/08/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Nākamā gada budžeta pieaugums varētu būt 150 līdz 200 miljoni eiro, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Lai arī ministrijas...

Lasīt tālāk
Video

Reizniece-Ozola: Algu pieaugumam valsts budžeta naudas var nepietikt

14/08/2018 | Autors: Labdien.lv redakcija

Skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un tiesu sistēmas darbiniekiem valdības solījumi palielināt algas var arī netikt izpildīti, atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Lai...

Lasīt tālāk
Video

Izsludina iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajai kārtai

10/08/2018

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmajam posmam 10.augustā izsludināts iepirkums – sarunu procedūra, informēja valsts AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz). Pretendenti...

Lasīt tālāk
Video

VID šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 11% vairāk nekā pērn

09/08/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja VID ģenerāldirektora...

Lasīt tālāk
Video

Premjers sagatavojis ziņojumu par OIK ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām personām

08/08/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) izpildījis Saeimas doto uzdevumu un sagatavojis ziņojumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanas hronoloģiju un atbildīgajām...

Lasīt tālāk
Video

Premjers: Ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma nav reāli

06/08/2018 | Autors: Anna Berga, Labdien.lv

Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019. gada budžetā liecina par to, ka tās nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem...

Lasīt tālāk
Video

Elektroenerģijas tirgotājs “Enefit”: Valstij būtu jāuzlabo, nevis jāmaina OIK sistēma

06/08/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda viedokli, ka valstij resursi būtu jāvelta elektroenerģijas obligātās...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: OIK tiks likvidēta un sagaidu tam nelokāmu koalīcijas atbalstu

02/08/2018

Valdība Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu par Darba grupas priekšlikumiem obligātas iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izskatīs nākamnedēļ un tas būs brīdis, kad sagaidu no...

Lasīt tālāk