• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
13/02/2018, Kategorija: Ekonomika

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018. gadā pieaugs par 4%, 2019. gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020-2021. gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim – 3%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2018. gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,2 procentpunktiem. Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos nosaka labvēlīgā situācija ārējos tirgos un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Šo faktoru ietekmē jau 2017. gadā Latvijas IKP pieaugums pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,5%, kas bija straujākais kāpums kopš 2011. gada.

Līdz ar pasaules ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos, 2018. gadā un vidējā termiņā kopumā saglabāsies spēcīgi eksporta pieauguma tempi, bet investīciju kāpums, pateicoties straujākai ES fondu investīciju ieplūdei un uzņēmēju konfidences kāpumam, tuvākajos divos gados būs tuvu 10% līmenim. Kā būtisks izaugsmes nodrošinātājs līdzās eksportam un investīcijām saglabāsies privātais patēriņš, kuru veicinās spēcīgais algu pieaugums un bezdarba līmeņa tālāka mazināšanās.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017. gadā bija palielinājusies par 7,5%, 2018. gadā varētu augt vēl nedaudz straujāk – par 8,0%, gadā kopumā sasniedzot 997 eiro. Straujo algas pieaugumu 2018. gadā noteiks augošais pieprasījums pēc darbiniekiem, būtiskais minimālās darba samaksas paaugstinājums no 2018. gada 1. janvāra, kā arī valsts budžetā paredzētais izdevumu palielinājums atalgojumam, tajā skaitā veselības aprūpes nozares darbiniekiem. 2019. gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6,0%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām FM prognozēm, darba samaksas pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 2,0 procentpunktiem un 2019. gadam – par 0,7 procentpunktiem.

Spēcīgā ekonomikas izaugsme nodrošinās arī nedaudz straujāku bezdarba līmeņa samazināšanos – pēc jaunākajām FM prognozēm bezdarba līmenis 2018. gadā saruks līdz 8%, salīdzinot ar 2017. gadā sagaidītajiem 8,8%. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, bezdarba līmeņa prognoze 2018. gadam ir pazemināta par 0,2 procentpunktiem, bet nākamajam gadam nav mainīta.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā 2018. gadā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, un pēc FM prognozēm būs 2,8%. Salīdzinoši augsto inflācijas līmeni 2018. gadā noteiks gan spēcīgā ekonomikas izaugsme un darba samaksas pieaugums, gan akcīzes nodokļa paaugstināšana naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt 2019. gadā inflācija pazemināsies līdz 2,4%. Salīdzinot ar iepriekšējām FM prognozēm, inflācijas prognozes 2018. un 2019. gadam nav mainītas, un kopumā laikā līdz 2021. gadam sagaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 2,1%.

FM makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, pamatojoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Prognožu riski šobrīd ir nedaudz vairāk augšupvērsti, un labvēlīgā ekonomiskā attīstība pasaulē un straujāks iekšēju faktoru izraisīts ekonomiskās aktivitātes pieaugums Latvijā, tajā skaitā aktivizējoties kreditēšanai un uzņēmumiem aktīvāk izmantojot pašu līdzekļus investīcijām, var nodrošināt straujāku IKP pieaugumu nekā paredzēts bāzes prognozēs.

No otras puses, ekonomikas izaugsmei šobrīd ir arī vairāki nopietni negatīvi riski, tajā skaitā ilgstoši zemais investīciju līmenis tautsaimniecībā, īpaši apstrādes rūpniecībā var būt samazinājis Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu. Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rada spriedzi darba tirgū un stimulē tālāku darba samaksas kāpumu, kas, ilgstoši pārsniedzot produktivitātes pieaugumu, var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējo konkurētspēju. Tāpat kā ārējie negatīvie riski saglabājas ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī politiskā nenoteiktība un augstais svārstīgums pasaules finanšu tirgos.

Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Balstoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Foto: Pixabay

894 skatījumi




Video

Latvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes

28/03/2024

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

28/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas

27/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

25/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Aizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā

25/03/2024

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...

Lasīt tālāk
Video

Sankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

22/03/2024

Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...

Lasīt tālāk
Video

Dombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi

21/03/2024

Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka "vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība...

Lasīt tālāk
Video

Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam

21/03/2024

“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...

Lasīt tālāk
Video

Eksperti: Iedzīvotājus no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni

20/03/2024 | Autors: Publicitātes materiāls

Pie zemās aktivitātes mājokļa tirgū vainojamas ne tikai augstās EURIBOR likmes, bet arī nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija, liecina ekspertu novērojumi. “Mājokļu attīstītāji...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Varam tuvoties arī deflācijas līnijai

20/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts nodokļu ieņēmumi varētu būs mazāki par plānoto, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). "Šobrīd mēs ļoti uzmanīgi vērtējam...

Lasīt tālāk