• Tweet

Finanšu ministrija (FM) rosina noteikt griestus ātrajiem īstermiņa kredītiem 215 eiro apmērā, proti, ātrais kredīts līdz 30 dienām, kuru paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt pusi minimālās algas, kas šobrīd ir 430 eiro.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai, ar kuriem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu.

FM uzskata, ka ir lietderīgi noteikt iespēju izveidot papildu kredīta ņēmēju aizsardzības pasākumus, aizliedzot pagarināt šāda veida kredītu atmaksas termiņus vairāk nekā divas reizes un paredzot maksājuma grafiku kā obligātu iespēju kreditēšanas procesā. Ar nosacījumu par kredīta atmaksas grafiku tiks nodrošināta iespēja samazināt nepieciešamo uzkrājumu apjomu kredīta atdošanai noteiktajā termiņā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad tiek piedāvāts maksājuma grafiks par kredīta pamatsummas atmaksu pa daļām.

Patērētājiem nereti rodas grūtības savlaicīgi atmaksāt kredītu, ja visa summa jāatgriež vienā maksājumā, tādēļ FM rosina ierobežot maksimālo summu šāda veida kredītiem. FM priekšlikums likuma grozījumiem paredz, ka patērētāja kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Šis noteikums neattiecas uz kredīta līgumiem, kurus noslēdzot, kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums ir nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.

“Tāpēc, ka tev visa summa uzreiz ir jāatmaksā. Ja to nevari izdarīt tajā brīdī, tev atliek tikai viena iespēja, kura tiek piedāvāta – pagarināt šos kredītus,” secina PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. Viņa intervijā LNT norādīja, ka būtu jānodrošina, lai cilvēki pēc iespējas vairāk ņemtu kredītus ar grafiku.

Tikmēr Ekonomikas ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis uzskata, ka vienīgais, par ko vēl jāvienojas – kurš būs datu devējs. Tiek pieļauts, ka tas varētu būt Latvijas Bankas Kredītu reģistrs vai banku izveidotais Kredītinformācijas birojs.

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādījusi, ka trīs gadu laikā izsniegti 2,5 miljoni ātro vai distances kredītu, kas liecina, ka situācija šajā nozarē nav laba un vairums no cilvēkiem izsniegtās summas nevar atmaksāt, kā rezultātā pieaug arī ēnu ekonomika.

“Ja apmēram 44% no paņemtajiem kredītiem tiek pagarināti trīs un vairāk reizes, tas ir diezgan labs apliecinājums tam, ka cilvēki nonāk parādu jūgā. Aizņemas arvien jaunu naudu, lai atdotu iepriekšējos kredītus. Tas, protams, spiež viņus būt ēnu ekonomikā, un viņi izvairās no legāla darba,” intervijā LNT sacīja Reizniece-Ozola.

FM skatījumā esošais normatīvais regulējums tikai daļēji nodrošina kredīta ņēmēju interešu aizstāvību, uzsvaru liekot tikai uz maksimāli piemērojamās likmes noteikšanu. FM kopā ar citām iesaistītajām ministrijām un iestādēm aktīvi strādā pie patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanas.

Foto: Pixabay