Festivāls “Skaņu Mežs’2019” izziņo pilnu programmu
Nepieradinātās mūzikas festivāls „Skaņu Mežs’2019″ atklāj pilnu programmu, līdzās jau iepriekš izziņotiem mūziķiem, piemēram, grupas Swans līderim Maiklam Džirā un avangarda komponistam Alvinam Lusjē, apstiprinot arī eksperimentālā hip-hopa mākslinieku Manonmars, avant-folka grupu Circuit Des Yeux, trokšņu mūzikas grupu White Suns, savdabīgas tehno mūzikas producentu Terensu Diksonu, „Oram” balvas laureāti CHAINES un daudzus citus. „Skaņu mežs’2019″ norisināsies 11. un 12. oktobrī jaunajā kultūras ēkā Hanzas Perons (Hanzas iela 16a), savukārt tā bezmaksas ievadkoncerts noritēs 5. oktobrī mākslas muzejā „Rīgas Birža”.
Nepieradinātās (avangarda vai eksperimentālās) mūzikas festivāls „Skaņu Mežs’2019″ tiktāl jau izziņojis sekojošos māksliniekus: eksperimentālā roka grupas Swans dalībnieku Maiklu Džirā (Michael Gira) ar dziesmās balstītu solo priekšnesumu; ilgstošu grupas Swans ģitāristu Normanu Vestbergu (Norman Westberg) ar savu ambientās mūzikas soloprojektu; avangarda komponistu Elvinu Lusjē (Alvin Lucier), kas, kā raksta vadošais „klasiskās mūzikas” recenziju medijs Grammophone, ir „fundamentāli pārdefinējis, ko nozīmē būt par komponistu”; bijušo grupas „Wolf Eyes” dalībnieku, trokšņu mūziķi Āronu Diloveju (Aaron Dilloway); izdevniecības WARP Records pārstāvēto elektroniskās mūzikas projektu patten ar lāzeros un video projekcijās balstītu audiovizuālo šovu; vijoles virtuozu un laikmetīgās mūzikas interpretu Ērvinu Arditi (Irvine Arditti), kas kopā ar paša dibināto Arditti Quartet saņēmis prestižo Ernsta fon Sīmensa balvu, ko dēvē arī par „mūzikas pasaules Nobela prēmiju”.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus „Skaņu mežs” tiks atklāts ar bezmaksas pasākumu mākslas muzejā „Rīgas Birža”, kur uzstāsies avant-folka grupa Circuit Des Yeux, post-minimālisma, metāla, sakrālās mūzikas un džeza ietekmētais duets Subtle Degrees un Bretoņas dūdu spēlētājs Ervāns Keraveks (Erwan Keravec), kas savu salīdzinoši reti sastopamo instrumentu tiecas integrēt akadēmiskā avangarda un brīvās improvizācijas laukos. Ilona Meija, Jānis Semjonovs un Herta Hansena izpildīs krievu komponista Edisona Denisova Trio flautai, fagotam un klavierēm, savukārt portugāļu komponists Kandido Lima (Candido Lima) atskaņos savu elektro-akustisko kompozīciju „Oceans”. Abi pēdējie no minētajiem priekšnesumiem notiek starptautiskā projekta „UM-SCENE” ietvaros – tas pēta eksperimentālās mūzikas vēsturi valstīs, kurās pagājušajā gadsimtā valdījis totalitārs režīms. Koncertus šajā pašā vakarā papildinās arī publiska diskusija, kuras dalībnieku vidū būs mūzikas žurnālisti Artēmijs Troickis, kas darbojies „Playboy”, „Eho Moskvi” un „Radio Svoboda” un Kriss Bons (Chris Bohn), kas, citu starpā, rakstījis mūzikas žurnāliem NME un The Wire.
11. oktobra koncertvakarā būs dzirdama Šveicē dzīvojošās latviešu komponistes Anitas Mieze mūzika, ko izpildīs Gunta Ābele, Arvīds Kazlausks, Ilona Meija un Marta Spārniņa. Uzstāsies arī ASV trokšņu mūzikas grupa White Suns, kuras muzikālo estētiku sastāda hardcore pankroka un harsh noise apvienojums, papildināts ar apziņas plūsmai radniecīgiem vai brīžiem literāriem tekstiem. „Eksistenciāls izmisums ir White Suns galvenā valūta,” kāda albuma recenzijā raksta medijs Pitchfork, piebilstot, ka albuma pirmais skaņdarbs “Korea” savā informācijas pārpilnībā izklausās pēc pasaules gala. Šajā vakarā uzstāsies arī CHAINES, eksperimentālās mūzikas projekts no Mančesteras, kas 2019. gadā saņēma prestižo Oramas balvu – elektroniskās mūziķes Dafnes Oramas iedvesmoto apbalvojumu, ko pasniedz sieviešu dzimuma vai LGBT mūziķiem un skaņu māksliniekiem. CHAINES debijas albums – 2018. gadā klajā nākušais “The King”, mijot post-graima, tumšās ambientās mūzikas un avant-popa elementus, līdzās elektroniskiem instrumentiem izmantojot arī klarneti un vokālu, izpelnījās kritiķu atzinību, tiekot ierindots starp 25 labākajiem pirmā gada ceturkšņa ierakstiem medija FACT magazine apskatā. CHAINES nenoliedz šī ieraksta šausmu filmām un videospēlēm – Deivida Linča kino un „Silent Hill” – radniecīgo noskaņu, papildus uzsverot, ka androgīnās, „drakuliskās” balsis, kas dzirdamas ieraksta otrajā pusē, ir intuitīvi saistītas ar viņa transmaskulīno identitāti. Šī vakara audiovizuālais priekšnesums būs psihedēliskās un neslēpti murgainās elektro-akustiskās mūzikas komponista Daniela Rozenhāla (Daniel Rozenhall) sadarbība ar videomākslinieku Stenu Bakmanu (Sten Backman).
12. oktobra koncertvakarā ikoniskais avangarda mūzikas komponists Elvins Lusjē izpildīs savu vēsturiski nozīmīgo darbu „I am Sitting in a Room”, un šo programmu papildinās glokenšpila spēlētājs Trevors Seints (Trevor Saint), kas izpildīs arī Lusjē darbus „Riccochet Lady” un „Tilted Arc”. Seints tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem glokenšpila jeb metalofona spēlētājiem eksperimentālajā mūzikā; šajā pašā vakarā viņš sniegs pirmatskaņojumu arī ASV dzīvojošā latviešu komponista Krista Auznieka darbam „Avots”. Par vakara popmūzikai tuvāko priekšnesumu, gaidāms, kļūs britu eksperimentālā hip-hopa mākslinieka Manonmars uzstāšanās – reperi uz skatuves pavadīs arī producentu duets O$VMV$M; visi trīs mākslinieki ir piesaistīti basu mūzikas un trip-hopa inspirētajam mūziķu kolektīvam Young Echo. Līdzās magnetofona lenšu cilpās un absurdās vokālās improvizācijās ieturētajam trokšņu mūziķa Ārona Diloveja priekšnesumam, par savdabīgāko šī vakara koncertu, iespējams, kļūs komponista un producenta Džona Bensa (John Bence) piedalīšanās festivālā. Bensa pirmo mini-albumu „Disquiet” publicēja Nikolasa Džāra (Nicolas Jaar) leibls Other People, savukārt viņa nesenāko veikumu „Kill” – Īvza Tumora (Yves Tumor) izdevniecība Grooming. Medijs „London In Stereo”, recenzējot Bensa koncertprogrammu, nodēvējis to par „mānijām pilnu, dezorientējošu viena cilvēka šovu, kurā mūziķis ar aizdomīgu pantomīmu un ķermeņa konvulsijām izkrāšņotā manierē „atstrādā” īsos fragmentos ietilpinātas ainas no Hičkoka ēras šausmu filmām, tostarp arī to skaņu celiņus.”
Čellistes, laikmetīgās mūzikas interpretes Lūsijas Reiltones (Lucy Railton) uzstāšanās savukārt būs balstīta materiālā no viņas solo albuma „Paradise 94″, ko izdevis līdz šim lielākoties ar eksperimentālo deju mūziku nodarbinātais leibls Modern Love. Izpildot citu cilvēku mūziku, Reiltone tiecas „nojaukt hierarhijas” un jaunu vai mazpazīstamu komponistu darbus izpildīt vienas programmas ietvaros ar kanoniskiem (piemēram, Elvina Lusjē, Mortona Feldmana vai Ianna Ksenakisa) skaņdarbiem, savukārt viņas pašas daiļradi ir iedvesmojusi ekspresīva „musique concrète” elektroakustika, pēckara avangards, trokšņu mūzika, ērģeļmūzika un skaņu māksla.
Koncertvakaru noslēgs mūziķis Terenss Diksons (Terrence Dixon), ko medijs Resident Advisor nodēvējis par „vienu no Detroitas tehno visnetradicionālākajiem talantiem”. Pazīstams arī ar pseidonīmu Population One, pats Diksons savu daiļradi dēvē par „uz nākotni vērstu geto elektroniku”. Līdzās 11. oktobrī gaidāmajam patten audiovizuālajam šovam, Diksona dzīvā uzstāšanās būs viena no tikai diviem festivālā dzirdamajiem ritmiskās mūzikas priekšnesumiem.
Lūsija Reiltone, Ervāns Keraveks un patten pārstāv „Skaņu meža” līdzkoordinētu novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltīto platformu SHAPE, ko atbalsta ES programma „Radošā Eiropa” un Kultūras ministrija.
2019. gadā „Skaņu mežs” notiek 17. reizi.
Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv. Abonementus uz divām festivāla dienām iespējams iegādāties par 25 eiro. Abonementi ir nopērkami tikai iepriekšpārdošanā. Savukārt biļešu sākotnējās cenas uz atsevišķajiem koncertvakariem iepriekšpārdošanā ir sekojošas: 11. oktobris – 15 eiro, 12. oktobris – 15 eiro.
Vēl par tēmu:
Attiecību kaislības Nacionālā teātra izrādē “Intīmās dzīves”
Uz Nacionālā teātra lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos...
Lasīt tālākNākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2028. gada vasarā
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, tā šodien, 14. aprīlī, lēmusi valdība. Dziesmu un deju svētku likums nosaka,...
Lasīt tālākOperstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...
Lasīt tālākLiepājas koncertzālē top koncertprogramma par mākslu izgāzties
15. aprīlī plkst. 11.00 Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Kamerzālē būs iespēja piedzīvot jaunu koncertprogrammu, kas caur dzeju, mūziku un elektronikas ritmiem aicina palūkoties...
Lasīt tālākNo 2. aprīļa Brīvdabas muzejā būs skatāma mākslas studiju “Rota” un “Plastika” izstāde “Pasaules līkločos”
No 2. aprīļa līdz 10. maijam Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studiju “Rota” (tekstils)...
Lasīt tālāk145. koncertsezonu Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs ar Andra Dzenīša Dienvidu koncertu metāla sitaminstrumentiem
Ar īpašu programmu 16. maijā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs savu 145. koncertsezonu. Koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša...
Lasīt tālākRīgas Centrālajai bibliotēkai – 120
Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120. jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Tās pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems,...
Lasīt tālākKarjeras vērienīgākajā koncertturnejā Rīgā uzstāsies Braiens Adamss
27.septembrī Xiaomi arēnā kā allaž pozitīvas enerģijas pielādētu koncertu sniegs kanādiešu roka ikona Braiens Adamss. Jau vairāk nekā 40 gadus Braiens Adamss dodas koncertturnejās,...
Lasīt tālākMūžībā devies Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims
Šorīt līdz ar saullēktu Mūžībā devās Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims (1955-2026). Aktieris, kurš savā vienīgajā teātrī spēlējis 47 gadus - no “Mēmā bruņinieka” 1979....
Lasīt tālākLielā Lieldienu svinēšana Brīvdabas muzejā būs 5. aprīlī
5. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos...
Lasīt tālāk
