• Tweet

Ja Krievija nolems pagarināt pārtikas embargo Eiropas Savienībā (ES) ražotajiem produktiem, tad Latvijas lauksaimnieku zaudējumi var sasniegt aptuveni 230 miljonus eiro.

Kā otrdien  intervijā Latvijas Radio atzina Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, pēc tam, kad Krievija 2014.gada augustā ieviesa embargo ES ražotajiem pārtikas produktiem, lauksaimniecības nozarei tika nodarīti milzu zaudējumu. Par piemēru Krieviņa minēja Latvijas piensaimniekus, kas līdz šim zaudējuši 104 miljonus eiro.  Arī šobrīd tiem aizvien neklājas viegli – piena iepirkuma cena , kas ir 18 eiro centi par litru, ir krietni zem pašizmaksas.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja Krievija pagarinās noteikto pārtikas embargo, tad Latvijas lauksaimnieku zaudējumi var sasniegt 230 miljonus eiro. ZM aplēses liecina, ka lielāki zaudējumi būs piensaimniecībā, mazāki – apmēram 20 miljonu eiro apmērā – cūkkopības jomā.

Lai arī līdz šim no Latvijas valsts budžeta piena ražotāju atbalstam izmaksāti kopumā 13,8 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības kopējā budžeta Latvijas piensaimniekiem piešķirti 15 miljoni eiro, tas nav pietiekami un taču tas vismaz daļēji stabilizē situāciju nozarē.

Pēc viņas vārdiem, Latvija turpinās prasīt Eiropas Komisijai papildu ES atbalstu piena ražošanas nozarei. No valsts budžeta papildu atbalsts lauksaimniekeim pagaidām netiks prasīts, jo vēl nesen piena ražotāji kompensācijās saņēma vairāk nekā sešus miljonus eiro. Lauksaimniekiem gan var palīdzēt ne tikai finansiāli – ražotāju organizācijas iesniegušas daudzus priekšlikumus, kuru iedzīvināšana atvieglotu nozarē strādājošo situāciju.

“Piemēram, lauksaimnieki prasa samazināt PVN likmi svaigpienam un piena produktiem, ieviest papildu valsts atbalstu tiem saimniekiem, kas nolemtu ražošanu pārtraukt vai to samazināt uz laiku,” piebilda ZM pārstāve.

Viņa atzina, ka ik gadu Latvijā apmēram 2000 saimniecību patrauc piena ražošanu. Aizvadītajā gadā piena ražošanu pārtrauca apmēram 1700 saimniecību.  Vienlaikus viņa piebilda, ka ne visas no tām bankrotē, dažas  vienkārši pārorientējas uz citu ražošanas nozari.

Kā zināms, atbildot uz sankciju pagarināšanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.

Nesen tika paziņots, ka Krievijas valdība gatavo dokumentus, lai pagarinātu pārtikas embargo līdz 2017. gada beigām.

Foto:Couleur/https://pixabay.com/en/users/Couleur-1195798//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/