• Tweet

“Latvijas gaļas pārstrādes tirgū ir izteikts vietējās cūkgaļas deficīts, jo vietējie cūkaudzētāji var piedāvāt vien 38% izejvielas no tirgus pieprasījuma. Nerēķinoties ar esošo tirgus situāciju, Lauku atbalsta dienests (LAD) izvirzījis nosacījumus ražotājiem, ka Eiropas fonda līdzfinansējums dažādu attīstības projektu realizācijai iespējams vien tad, ja ražošanā tiek izmantoti 40% un vēlākajos gados – 50% vietējās cūkgaļas. Nav pareizi ilgtermiņā atstāt spēkā prasību, kuru ražotājs pat gribot nevar izpildīt,” problēmu nozarē ieskicē eksperts, gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” valdes loceklis Andrejs Ždans.

Viņš uzsver, ka ražotājs ražošanas procesu un operatīvo darbu pakārto reālajai tirgus situācijai. Tā kā vietējās izejvielas trūkst, tiek strādāts, lai šo trūkumu aizpildītu. Vienlaikus viņš uzsver, ka runa nav par atteikšanos no vietējās cūkgaļas izmantošanas ražošanas procesā. Ražotāji izmanto vietējo cūkgaļu tik, cik tā ir pieejama, tomēr tās proporcija ražošanas procesā nesasniedz LAD noteiktās prasības, lai pretendētu uz finansējumu dažādos atbalsta projektos.

Turpina A. Ždans: “Lai mājas tirgū nodrošinātu vajadzīgo cūkgaļas pieprasījumu, jau vairākus gadus sadarbojamies ar vadošajiem piegādātājiem un cūkaudzētājiem no Eiropas – Beļģijas, Vācijas, Polijas tirgiem. Esam pārliecinājušies gan par sadarbības partneru piegādāto izejvielu augsto kvalitāti, gan arī piegādes punktualitāti. Jāuzsver, ka arī mēs kā Latvijas ražotājs esam ieinteresēts saīsināt ražošanas ciklu un maksimāli sadarboties ar vietējiem cūkaudzētājiem, ko arī darām, bet, ņemot vērā reālo situāciju nozarē, uz doto brīdi ir sasniegti vietējās cūkgaļas realizācijas griesti. Pārstrādājam tik, cik iespējams un šobrīd esam nonākuši neapskaužamā situācijā, jo no mums pieprasa to, ko šobrīd nevaram izpildīt.”

Par situāciju cūkaudzētāju nozarē informē Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece:
“Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vietējie cūkaudzētāji nekad 100% nav nodrošinājuši mājas tirgu ar nepieciešamo patēriņā apjomu. Latvijā cūkgaļas patēriņš ir gandrīz 80 000 tonnu gadā, no kuriem vietējie cūkaudzētāji spēj nodrošināt gandrīz uz pusi mazāku cūkgaļas daudzumu – 57%. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no saražotā apjoma tiek tirgota svaigā veidā, daļa aiziet rūpnieciskajai ražošanai (sivēnmātes un nestandarta bekons), noteikts apjoms tiek arī eksportēts – vidēji 19%, līdz ar to mājas tirgū tiek realizēti 38% no vietējās cūkgaļas apjoma.”

Ņemot vērā šo situāciju, A. Ždans ceļ trauksmi par šā brīža nosacījumiem, kas attiecas uz iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests (LAD) republikas nozīmes pilsētās esošajiem uzņēmumiem izvirzījis nosacījumus izmantot noteiktu procentu vietējās izejvielas.

“Arī šiem nosacījumiem ir jābūt elastīgiem, ņemot vērā ražotāju faktiskās iespējas un tirgus situāciju. Ignorējot šīs kopsakarības, valsts institūcijas ne tikai apgrūtina vietējo ražotāju konkurētspēju, bet arī riskē, ka nonāksim situācijā, kad Eiropas nauda Latvijas ekonomikai aiziet secen,” uzsver A. Ždans.

LAD izvirzītās prasības par vietējās izcelsmes pamatizejvielām ir atrunātas Ministru kabineta noteikumos Nr.600 28.1.un 29. punktā, nosakot, ka jāizmanto 40% vietējās izcelsmes pamatizejvielas, savukārt trešajā gadā pēc projekta īstenošanas vietējo pamatizejvielu apjoms jāpalielina vismaz par 10% jeb kopumā jāsasniedz 50% apjoms.
Nozari iedragā arī ilgstošā cīņa ar Āfrikas cūku mēri

“Forevers” eksperts arī atgādina, ka Latvija joprojām nav tikusi galā ar Āfrikas cūku mēra radītajām sekām. Šogad konstatēts epidēmijas atkārtots uzliesmojums, kura rezultātā tiks likvidētas konkrētajā Jelgavas novada cūkaudzētavā augušie sivēni, turklāt pastāv risks, ka slimība var izplatīties arī citās teritorijās. Epidēmija ietekmē ražotāju sadarbību ar vietējiem cūkaudzētājiem.

Turpina A. Ždans: “Konstatējot problēmas, protams, bijām spiesti pārtraukt sadarbību ar atsevišķiem piegādātājiem, to vietā meklējot citus sadarbības partnerus. Tomēr jebkurā gadījumā, pie apstākļiem, kad vietējās izejvielas trūkst, šādas blakus problēmas situāciju nozarē tikai pasliktina. Diemžēl nav pārliecība, ka atbildīgo institūciju izvērstie pasākumi mērķtiecīgi ierobežo slimības tālāku izplatību. Būtiski arī akcentēt, ka atsevišķi LAD nosacījumi, pretendējot uz Eiropas fondu līdzfinansējumu, attiecas uz sadarbību ar vietējiem cūkaudzētājiem noteiktā ģeogrāfiskā pārklājumā. Arī šī prasība Āfrikas cūku mēra kontekstā ne vienmēr ir izpildāma, līdz ar to nebūtu pareizi, ka uzņēmējiem to šobrīd vispār izvirza!”

Foto: Pixabay