• Tweet

Nākotnē būs vajadzīgi arī vienkāršā darba veicēji, bet pārējai sabiedrībai viņiem būs jāmaksā vairāk, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Luminor ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš.

Komentējot situāciju nodarbinātības jomā, Strautiņš norādīja, ka tā noteikti nav smaga no sabiedrības lielākās daļas viedokļa, jo lielākā daļa ir algoti darba veicēji un lielākā daļa dzīvo vietās, kur darba atrašanas iespējas ir labas. “Ar situāciju neapmierināti ir daudzi uzņēmēji, taču arī šajā vidē neapmierinātība ir ļoti atšķirīga. Sākot no nekādas un beidzot ar ļoti lielu. Ir gadījumi, kad šī iemesla dēļ uzņēmumu darbība vienkārši beidzas, un tādu gadījumu kļūst arvien vairāk,” pauda ekonomists.

Pēc viņa sacītā, ekonomikai kopumā tas liks aizvien vairāk specializēties. “Ekonomikai – šīs mūsu kolektīvās gudrības nesējai – būs jādomā, ko darīt un ko nedarīt. Jebkurā stratēģijā atbilde uz jautājumu – ko nedarīt – ir tikpat svarīga kā – ko darīt? Būs ļoti daudz – ko nedarīt. Pazudīs diezgan liels skaits uzņēmumu eksporta sektorā. Pārsvarā gan tie būs uzņēmumi, kuru katra devums savā nozarē nav īpaši liels. Latvijā ir lieli kontrasti uzņēmumu ražīgumā. Gandrīz visās nozarēs ir uzņēmumi, kuru ražīgums ir ļoti augsts. Augstāks nekā Eiropā vidēji. Šiem uzņēmumiem darbinieku piesaiste nesagādā nekādas grūtības. Tie arī šo darbaspēka laika cenu ceļ. Viņi to var atļauties, jo viņi arvien vairāk pārdod pasaulei saražotās preces vai pakalpojumus. Citi ir spiesti vilkties līdzi, bet ir arī tādi, kas to nespēj. Izstāsies no spēles vājākie eksporta nozarēs, jo viņi nevar pārlikt papildu izmaksas uz klientiem ārpus Latvijas, jo tur algas [un cenas] neaug tik strauji. Tomēr jāatzīst, ka arī šie uzņēmumi ilgu laiku ir spēlējuši pozitīvu lomu. Tie ir bijuši, ja tā var teikt, pēdējās iespējas nodarbinātāji, dodot cilvēkiem iespēju nopelnīt tad, kad citu iespēju nav. Vietās ar augstu bezdarba līmeni. Izstāsies no spēles arī iekšējā patēriņa uzņēmumi. Tāds tipisks piemērs varētu būt daļa no autoservisiem. Vēsturiski Latvijā ir ļoti daudz vestas lietotas automašīnas, un tās tiek vestas joprojām. Gan augot algu līmenim, gan pastiprinoties spiedienam maksāt nodokļus, izmaksas šajā nozarē pieaugs, daļa cilvēku pārsēdīsies jaunākās mašīnās, un tik daudz remontpakalpojumu vairs nebūs vajadzīgi,” uzskata eksperts.

“Jebkurā visattīstītākajā valstī daudzi cilvēki strādā sektoros, ko var saukt par zemo tehnoloģiju nozarēm. Vēsturiski pēcpadomju ērā cilvēkiem, kas veic darbu šajā sektorā, algas ir bijušas zemas. Tās ir bijušas pārāk zemas, lai šos cilvēku noturētu Latvijā. Ir skaidrs, ka šīm algām ir jāaug. Tad varēsim stabilizēt Latvijas iedzīvotāju skaitu un samazināt nevienlīdzību. Mēs redzam, ka jau vairākus gadus strauji aug algas nozarēs, kur tās ilgstoši bijušas zemas. Piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā. Tur gan ir arī legalizācijas elements. Jā, būs vajadzīgi arī vienkāršā darba veicēji, bet pārējai sabiedrībai viņiem būs jāmaksā vairāk. Līdz ar to augs cenas. Īpaši pakalpojumu cenas, kuras Latvijā joprojām ir tikai nedaudz vairāk par 50% no vidējām ES pakalpojumu cenām. Cilvēki, kuri ceļo uz bagātajām valstīm, redz, ka preču cenas tur daudz neatšķiras, bet pakalpojumu cenas tur ir daudz augstākas. Piemēram, Šveices pilsētās paēst pusdienas restorānā lētāk par 40 eiro ir grūti, kas var būt šokējoši no Latvijas iedzīvotāja skatupunkta,” sacīja Strautiņš.

Pēc viņa sacītā, ir jāļauj algām augt, jo tikai tādā veidā mēs varam apturēt cilvēku aizbraukšanu. “Tas daudziem uzņēmējiem var nepatīk un dažiem var gadīties pat liktenīgi, taču to novērst nevajag. Jāsaprot, ka imigrācija ir ieguvums ekonomikai. Spilgtākais piemērs ir IT nozare. Tur gan visi piekrīt, ka šajā nozarē jāļauj ievest cilvēkus, jo tā ir nozare, kur maksā divas reizes vairāk nekā valstī vidēji. Latvijā programmētāju atalgojums nupat pārsniedza atalgojuma līmeni finanšu sektorā, un es par to tikai priecājos. Tie ir cilvēki, kuri palielina eksportu un rada pieprasījumu pēc augstas kvalitātes precēm un pakalpojumiem šeit Latvijā, tādējādi dodot darbu arī citiem. Ir arī daudzas saprātīgas iespējas piesaistīt darbaspēku vidējas kvalifikācijas profesijās. Šobrīd metinātāji un citi metālapstrādes speciālisti no Ukrainas ir ļoti vērtīgs darbaspēks vairākos Latvijas uzņēmumos. Patiesībā līdz galam nesaprotu šo ministres paziņojumu, jo Latvijā imigrācijas režīms jau ir diezgan liberāls. Šeit var brīvi iebraukt no ES, un uzņēmēji var ievest darbaspēku arī no valstīm, kuras ir ārpus ES. Tas notiek, un šķiet, ka viss ir labi,” sacīja ekonomists.