Ekonomikas apjomi sarūk
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 1.ceturksnī IKP bija par 1,4% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku 1.ceturksnī ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (par 3%) un samazinājums pakalpojumu nozarēs (par 2,6%).
Lai arī Covid-19 ietekme uz tautsaimniecību iezīmējās vien marta vidū, kopējā ekonomikas sabremzēšanās 1.ceturksnī nav pārsteigums. Jau pirms vīrusa izplatīšanās ierobežojumu ieviešanas ekonomika auga lēni. To ietekmēja dažādi iekšējie faktori – ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c., gan arī ārējie – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnā izaugsme ES valstīs.
Kopš marta vērojams pieprasījuma samazinājums eksporta noieta tirgos, kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs, Covid-19 ierobežošanas sekas uz iekšzemes pakalpojumu nozarēm, ierobežojumi starptautiskajā transportā, ceļotāju plūsmu apstāšanās, kā arī ietekme uz uzņēmumiem darbinieku pašizolēšanās rezultātā.
Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme sākotnēji izteikti bija redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā. Augot infekcijas apjomam un ieviešot dažādus ierobežojumus, negatīvās sekas redzamas arī izklaides nozarēs un pakalpojumu sektorā kopumā. Tas liecina, ka ekonomikas kritums 2.ceturksnī būs krietni lielāks. To apstiprina elektroenerģijas patēriņš, darījumi ar norēķinu kartēm, degvielas patēriņš, nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumi u.c.
“Primāri ekonomikas atkopšanos noteiks tas, cik efektīvi tiks ierobežota Covid-19 vīrusa izplatība, uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem – līdz ar ārējā pieprasījuma atjaunošanos pirmajiem ieņemt brīvās tirgus nišas, kā arī sabiedrības uzvedības modeļa maiņai, dažādu digitālo risinājumu lomas pieaugumam utt. Paredzams, ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides, aviotransporta u.c. atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, gan nodrošinot iedzīvotājiem ienākumus un stiprinot iekšzemes pieprasījumu, gan ceļot eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā esošo situāciju, Ekonomikas ministrija šobrīd prognozē, ka kopumā 2020.gadā IKP var sarukt par 8%, salīdzinot ar 2019.gadu. Ekonomika pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem varētu atgriezties gada beigās.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laiks kļūs siltāks, tomēr ciklona ietekmē daudzviet līs
Vēl nedēļas sākumā, sevišķi naktīs, Latvijā saglabāsies vēss laiks, un tikai vietām gaidāms neliels lietus, tomēr, mūsu reģionam no rietumiem pietuvojoties ciklonam, vējš piekrastē...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākTuvākajās dienās nokrišņu daudzums mazināsies
Nedēļas nogalē biežāk uzspīdēs saule, un nokrišņu daudzums pakāpeniski samazināsies. Pūtīs lēns vējš, kā ietekmē atsevišķos rajonos iespējama migla. Latvijā ieplūstot aukstākai...
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākNo 15. oktobra maksimālais atļautais braukšanas ātrums – 90 km/h
No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā. Izņēmums būs...
Lasīt tālākRudenīgi laika apstākļi turpināsies
Aizvadītā nedēļa iesākās ar lietavām, nedēļas vidū izbaudījām nedaudz siltāku un sausāku laiku. Taču nedēļas otrajā pusē laika apstākļus atkal noteica ciklons, kas daudzviet nesa...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālāk
