• Tweet

Pagājuši četri gadi, kopš likvidēta Latvijas Policijas akadēmija (LPA). Tolaik šāds solis tika pamatots ar finanšu nepietiekamību. Bet šobrīd daudzi tiesībsargājošo un izglītības institūciju pārstāvji atzīst, ka lēmums nebija pareizs, jo vairs netiek sagatavoti augstas raudzes operatīvie darbinieki un to trūkums nozarē arvien vairāk jūtams.

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi jaunu virzienu: valsts koledžu tīkla optimizāciju. Kā viens no tās īstenošanas veidiem – pievienošana augstskolām. Gadījumā ar LPA situācija bija ačgārna – no tās izveidoja koledžu, kur gatavo ierindas policistus, bet augstākā līmeņa programmas jāapgūst citās augstskolās. Tābrīža iekšlietu ministre Linda Mūrniece šādu lēmumu pamatoja šādi: krīzes apstākļos jāatsakās no liekiem tēriņiem, «kuri nenes būtisku atdevi un nav tieši saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanu valstī», tāpēc labāk mācību iestādei paredzētos 2,5 miljonus latu novirzīt iekšlietu struktūras darbinieku algām. Kā arguments tika minēts arī tas, ka tikai neliela daļa LPA beidzēju paliekot strādāt iekšlietu sistēmā, bet vairākas programmas, kas skolo tos pašu juristus, ir tikai lieka dublēšanās (tās gan bija maksas studijas).

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra ir pārliecināts, ka tamdēļ nevajadzēja likvidēt akadēmiju, un iesaka šādu risinājumu: trīs esošās koledžas saglabāt (Valsts robežsardzes, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības un Policijas koledžu), bet izveidot arī Drošības akadēmiju, kur gatavotu augstākā līmeņa iekšlietu struktūras speciālistus. «Tas būtu kļūdaini, ja valsts nolemtu, ka augstākās izglītības sistēmā nekas nav maināms, un strādātu tikai optimizācijas virzienā,» spriež J. Vētra, piebilstot, ka oficiāla risinājuma šajā lietā gan neesot.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers jau presē paudis, ka LPA likvidēšana bijusi liela kļūda un ir jādomā par izmeklēšanas iestāžu, prokuroru, tiesnešu tālākas izglītošanas iestādes izveidi. Viņam pievienojas arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kurš savulaik bija arī pasniedzējs LPA. Viņš uzskata, ka koledža nevar iedot to pašu izglītību, jo prasības ir krietni zemākas nekā akadēmijā. «Nu negatavo citās augstskolās kvalificētus iekšlietu sistēmas darbiniekus. Kriminālistikas apguvei vajadzīgas specializētas laboratorijas un mācību bāze. Koledžai tik laba bāze, kāda tika izveidota LPA, nav vajadzīga,» teic A. Endziņš. Ja tika uzskatīts, ka publiskās studijas ir liekas, tad tās arī varēja likvidēt, bet ne specifiskās programmas, kuru beigušajiem vajadzēja noteikt ilgāku obligāto laiku, kas pēc tam jānostrādā dienestā. Viņaprāt, «reanimēt akadēmiju būtu labi, lai gan tas prasītu lielus līdzekļus». Tāpat vajadzētu visas jau minētās koledžas «salikt zem viena jumta», jo tad būtu vieglāk veidot mācību bāzi un arī nodrošināt ar pasniedzējiem, raksta NRA.lv.

Bijušais LPA rektors Vitolds Zahars norāda, ka neviena valsts nav atļāvusies likvidēt šāda veida augstskolu, kur «bija deviņas pilnvērtīgas programmas». Šogad janvāra beigās Krievijā pat durvis vērusi Izmeklēšanas akadēmija, kas liecinot, ka tur domā par augsta līmeņa operatīvo darbinieku sagatavošanu. Šobrīd koledža esot pieprasīta, un tomēr šāds modelis esot tikai «izeja no bezizejas».

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, vaicāts par LPA atjaunošanu, ir visai izvairīgs: «Es būšu gandarīts, ja tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem būs pieejama kvalitatīva izglītība. Priekšlikuma izvērtēšana par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgu apmācību iespēju uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes ir iekļauta Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā, un ministrija šo izvērtējumu arī veiks. Lemjot par speciālas augstskolas izveidošanu, jāvērtē arī, vai būs pietiekami daudz pretendentu, kurus izglītot, un mācībspēku, kas strādās augstskolā. Jāizvērtē arī šādas augstskolas ekonomiskā efektivitāte. Viens no risinājumiem varētu būt tādas augstskolas izveidošana, kurā apmācītu ne tikai jaunos likumsargus, bet arī aizsardzības nozares darbiniekus.