“Depo” piemērots vairāk nekā 700 000 eiro sods; uzņēmums noraida pārmetumus
21. novembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, konstatējot, ka būvmateriālu tirgotājs SIA “DEPO DIY” izmeklēšanas laikā pēc iestādes pieprasījuma nav sniedzis informāciju pilnā apmērā. Par uzņēmuma pienākuma neizpildi konkurences iestāde piemēroja SIA “DEPO DIY” 701 811 eiro naudas sodu. Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.
No 2015. līdz 2017. gadam KP izmeklēja četru būvmateriālu tirgotāju un divu būvmateriālu ražotāju aizliegtu vienošanos. 2017. gadā KP pieņēma lēmumu, konstatēja ilgstošu cenu saskaņošanu un mākslīgi paaugstināta cenu līmeņa uzturēšanu un piemēroja naudas sodus kopumā 5,8 miljonu eiro apmērā. Lēmums pašlaik ir tiesvedībā.
Pārkāpuma lietas izmeklēšanas laikā SIA “DEPO DIY” likumā noteiktajā kārtībā sniedza paskaidrojumus saistībā ar iestādes iegūtajiem pierādījumiem. Pēc izmeklēšanas noslēgšanas un gala lēmuma pieņemšanas KP konstatēja, ka uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi iestādē nav bijuši pilnīgi. Proti, izmeklēšanas laikā SIA “DEPO DIY” nevarēja komentēt uzņēmuma konkrētas e-pasta sarakstes to senuma dēļ, kamēr vairākus gadus vēlāk tiesvedības laikā par šīm pašām sarakstēm sniedza detalizētus paskaidrojumus. Uzņēmums lietas izmeklēšanas laikā nebija arī izmantojis iespēju precizēt un attiecīgi papildināt iestādei sākotnēji sniegtos paskaidrojumus.
Par SIA “DEPO DIY” KP izmeklēšanas laikā pieļauto procesuālo pārkāpumu, izmeklēšanas laikā nesniedzot informāciju pilnā apjomā, KP uzņēmumam piemēroja 701 811 eiro naudas sodu.
Uzņēmums uzsver, ka KP apsūdzības karteļa lietā ir nepamatotas, jo ir pretrunā ar “Depo” darbības politiku.
Uzņēmums ienāca tirgū 2005. gadā ar iepriekš nebijušu zemo cenu politiku un plašu preču piedāvājumu. Kompānija drīz saskārās ar konkurentu pretdarbību – citi tirgus spēlētāji izdarīja spiedienu uz ražotājiem un piegādātājiem, apgrūtinot “Depo” ienākšanu Latvijas tirgū. Tas izpaudās kā atteikumi piegādāt preces uzņēmuma veikaliem, ja netiks ievērotas tirgū pastāvošās cenas. Tajā laikā konkurenti saprata, ka ar augstajām cenām un atlaidēm nespēs gūt peļņu, jo uzskatīja, ka peļņa jāgūst ar augstu tirdzniecības uzcenojumu, nevis lielu pārdoto preču apjomu.
“Depo” vienmēr ir kategoriski atteicies sekot jebkādām ražotāju un piegādātāju norādēm par to, kādām ir jābūt preču cenām veikalos. Uzņēmuma zemo cenu politika būtiski atšķīra un joprojām atšķir “Depo” no citiem būvmateriālu nozares dalībniekiem, radot cenu līmeņa samazināšanos visā Latvijā, jo īpaši tajās pilsētās, kurās tika atvērti “Depo” veikali-noliktavas.
Uzņēmums nemainīgi turpina piedāvāt klientiem preces tikai saskaņā ar savu zemo cenu politiku. Tieši tāpēc pārmetumi, ka “Depo” būtu iesaistījies aizliegtās vienošanās, lai mēģinātu nofiksēt pārdošanas cenas vai vienoties ar kādu par tām, ir neloģiski un nepamatoti. Proti, kartelis nozīmē, ka cena ir jāfiksē, kā rezultātā cenas palielinās, nevis samazinās.
Uzņēmuma zemo cenu politikas būtība ir ļaut pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam Latvijā uzlabot savas dzīves apstākļus – remontējot, būvējot, veidojot vidi ap sevi. Pēc “Depo” ienākšanas remonta un būvniecības preces ir kļuvušas pieejamas gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam.
Uzņēmums arī uzsver, ka godīga attieksme pret klientiem un pret savu valsti vienmēr ir bijusi “Depo” darbības pamatā. Kopš darbības sākuma uzņēmums, kas ir pēc apgrozījuma lielākā nacionālā kapitāla kompānija Latvijā, nodokļos ir samaksājis vairāk nekā 300 miljonus eiro.
“Depo” norāda, ka pašlaik KP nav vērsusies pret visiem karteļa dalībniekiem, bet gan pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim un pret kuru bija vērsts šis kartelis. Uzņēmums apliecina apņēmību aizstāvēt tā darbinieku, klientu, sociālo un finanšu partneru intereses, cīnoties par savu biznesa principu un vērtību pilnīgu attaisnošanu tiesā. Sagaidāms, ka tas palīdzēs uzlabot godīgas uzņēmējdarbības vidi valstī.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālāk
