“Depo” piemērots vairāk nekā 700 000 eiro sods; uzņēmums noraida pārmetumus
21. novembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, konstatējot, ka būvmateriālu tirgotājs SIA “DEPO DIY” izmeklēšanas laikā pēc iestādes pieprasījuma nav sniedzis informāciju pilnā apmērā. Par uzņēmuma pienākuma neizpildi konkurences iestāde piemēroja SIA “DEPO DIY” 701 811 eiro naudas sodu. Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.
No 2015. līdz 2017. gadam KP izmeklēja četru būvmateriālu tirgotāju un divu būvmateriālu ražotāju aizliegtu vienošanos. 2017. gadā KP pieņēma lēmumu, konstatēja ilgstošu cenu saskaņošanu un mākslīgi paaugstināta cenu līmeņa uzturēšanu un piemēroja naudas sodus kopumā 5,8 miljonu eiro apmērā. Lēmums pašlaik ir tiesvedībā.
Pārkāpuma lietas izmeklēšanas laikā SIA “DEPO DIY” likumā noteiktajā kārtībā sniedza paskaidrojumus saistībā ar iestādes iegūtajiem pierādījumiem. Pēc izmeklēšanas noslēgšanas un gala lēmuma pieņemšanas KP konstatēja, ka uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi iestādē nav bijuši pilnīgi. Proti, izmeklēšanas laikā SIA “DEPO DIY” nevarēja komentēt uzņēmuma konkrētas e-pasta sarakstes to senuma dēļ, kamēr vairākus gadus vēlāk tiesvedības laikā par šīm pašām sarakstēm sniedza detalizētus paskaidrojumus. Uzņēmums lietas izmeklēšanas laikā nebija arī izmantojis iespēju precizēt un attiecīgi papildināt iestādei sākotnēji sniegtos paskaidrojumus.
Par SIA “DEPO DIY” KP izmeklēšanas laikā pieļauto procesuālo pārkāpumu, izmeklēšanas laikā nesniedzot informāciju pilnā apjomā, KP uzņēmumam piemēroja 701 811 eiro naudas sodu.
Uzņēmums uzsver, ka KP apsūdzības karteļa lietā ir nepamatotas, jo ir pretrunā ar “Depo” darbības politiku.
Uzņēmums ienāca tirgū 2005. gadā ar iepriekš nebijušu zemo cenu politiku un plašu preču piedāvājumu. Kompānija drīz saskārās ar konkurentu pretdarbību – citi tirgus spēlētāji izdarīja spiedienu uz ražotājiem un piegādātājiem, apgrūtinot “Depo” ienākšanu Latvijas tirgū. Tas izpaudās kā atteikumi piegādāt preces uzņēmuma veikaliem, ja netiks ievērotas tirgū pastāvošās cenas. Tajā laikā konkurenti saprata, ka ar augstajām cenām un atlaidēm nespēs gūt peļņu, jo uzskatīja, ka peļņa jāgūst ar augstu tirdzniecības uzcenojumu, nevis lielu pārdoto preču apjomu.
“Depo” vienmēr ir kategoriski atteicies sekot jebkādām ražotāju un piegādātāju norādēm par to, kādām ir jābūt preču cenām veikalos. Uzņēmuma zemo cenu politika būtiski atšķīra un joprojām atšķir “Depo” no citiem būvmateriālu nozares dalībniekiem, radot cenu līmeņa samazināšanos visā Latvijā, jo īpaši tajās pilsētās, kurās tika atvērti “Depo” veikali-noliktavas.
Uzņēmums nemainīgi turpina piedāvāt klientiem preces tikai saskaņā ar savu zemo cenu politiku. Tieši tāpēc pārmetumi, ka “Depo” būtu iesaistījies aizliegtās vienošanās, lai mēģinātu nofiksēt pārdošanas cenas vai vienoties ar kādu par tām, ir neloģiski un nepamatoti. Proti, kartelis nozīmē, ka cena ir jāfiksē, kā rezultātā cenas palielinās, nevis samazinās.
Uzņēmuma zemo cenu politikas būtība ir ļaut pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam Latvijā uzlabot savas dzīves apstākļus – remontējot, būvējot, veidojot vidi ap sevi. Pēc “Depo” ienākšanas remonta un būvniecības preces ir kļuvušas pieejamas gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam.
Uzņēmums arī uzsver, ka godīga attieksme pret klientiem un pret savu valsti vienmēr ir bijusi “Depo” darbības pamatā. Kopš darbības sākuma uzņēmums, kas ir pēc apgrozījuma lielākā nacionālā kapitāla kompānija Latvijā, nodokļos ir samaksājis vairāk nekā 300 miljonus eiro.
“Depo” norāda, ka pašlaik KP nav vērsusies pret visiem karteļa dalībniekiem, bet gan pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim un pret kuru bija vērsts šis kartelis. Uzņēmums apliecina apņēmību aizstāvēt tā darbinieku, klientu, sociālo un finanšu partneru intereses, cīnoties par savu biznesa principu un vērtību pilnīgu attaisnošanu tiesā. Sagaidāms, ka tas palīdzēs uzlabot godīgas uzņēmējdarbības vidi valstī.
Vēl par tēmu:
CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākMinistrs Edgars Tavars rosina stiprināt pašvaldību kiberdrošību, veidojot kiberdrošības kompetences centru, kura izveidi un darbību atbalstītu arī CERT.LV
Lai stiprinātu pašvaldību kopējo kibernoturību, attīstītu IKT speciālistu kompetenci un efektīvāk izmantotu finanšu un cilvēkresursus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālākBaravika, Briedis, Apse un Osis – četri jauni vārdi “Vivi” elektrovilcieniem
Turpinot AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un pasažieru pārvadātāja “Vivi” sadarbību, augustā četri elektrovilcieni iegūst jaunus vārdus – Baravika, Briedis, Apse un Osis. Jaunie vilcienu...
Lasīt tālākMinistru prezidents: Saeimai jāizšķiras, vai arī Latvija turpmāk būs “airBaltic” īpašniece
Pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma,...
Lasīt tālākCSDD saskārusies ar kiberdrošības incidentu
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka nedēļas nogalē CSDD tika pakļauta komplicētam kiberuzbrukumam, kā rezultātā uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD IT...
Lasīt tālākLVM pārsūdzēs tiesā Konkurences padomes lēmumu par naudas sodu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu lietā
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzskata par nepamatotu un netaisnīgu Konkurences padomes (KP) piemēroto naudas sodu, kas pieņemts attiecībā uz 90. gados – vēl pirms LVM dibināšanas – noslēgtajiem...
Lasīt tālāk
