Cenu pieaugums šogad septembrī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Precēm tas palielinājās par 1%, bet pakalpojumiem tas samazinājās par 0,3 procentiem.
Septembrim ir raksturīgs cenu kāpums, ko parasti nosaka apģērbu un apavu cenu pieaugums saistībā ar jauno sezonas preču pārdošanu. Šogad cenu pieaugums septembrī bija straujāks kā iepriekšējos gados. To galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pārtikai un straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kam bija lielākā palielinošā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 6,2%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,4 procentpunktiem.
Pārtikai septembrī bija straujākais cenu kāpums šajā mēnesī kopš 2010. gada. Mēneša laikā pārtikas preču cenas pieauga par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 1,4%. Cenas samazinājās visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot cukuru. Straujākais cenu kritums bija graudaugiem, ko vairāk ietekmēja cenu samazināšanās kukurūzai, galvenokārt ņemot vērā sagaidāmo ļoti lielo ražu ASV. Savukārt sausuma apstākļi Brazīlijā ir negatīvi ietekmējuši cukurniedru ražu, kas ietekmēja cenu kāpumu cukuram.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenām septembrī bija vērojams būtisks kāpums – mēneša laikā tās pieauga vidēji par 9%. Naftas cenas pieauga līdz pēdējo četru gadu augstākajam līmenim – 84 USD par barelu, kas saistīts ar bažām par naftas piegāžu samazināšanos ASV sankciju pret Irānu dēļ.
Lielākā pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas samazinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Straujākais kritums bija pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem.
2018. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 2,4 procenti.
Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā vērotajai. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk