Budžeta komisija: Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš būs pieci gadi
Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no līdzšinējiem sešiem gadiem plānots saīsināt līdz pieciem gadiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 12. novembrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Latvijas Bankas likumā.
Piecu gadu termiņu plānots noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāda kārtība atbilstu vispārpieņemtajai praksei un normatīvajiem aktiem, kas paredz iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, iepriekš pauda komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Patlaban Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un šos amatus var ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.
Likumprojekts paredz, ka līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus varēs pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai brīdim, kad Saeima viņus ir atbrīvojusi no amata.
Tāpat grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem, un tas rosināts, lai varētu optimizēt Latvijas Bankas administratīvo pārvaldību. Plānots, ka šāda kārtība stāsies spēkā nākamā gada 1.martā.
Ar likuma grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz nākamā gada oktobra beigām sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Deputāti iepriekš arī lēma lūgt valdību Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai. Plānotajā apvienošanas procesā būs jāievēro monetārās politikas, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarība, pauda Bondars.
Par Latvijas Bankas likuma grozījumiem galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 21.novembrī, informē komisijas priekšsēdētājs.
Vēl par tēmu:
Iedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālākLielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju svētkiem tērēs no algas, nevis uzkrājumiem
Tuvojoties svētkiem un apdāvināšanas laikam, Latvijas iedzīvotāju maciņos parasti iestājas lielāka rosība. Lielākā daļa jeb 72 % iedzīvotāju savus svētku tēriņus šogad plāno segt...
Lasīt tālāk
