• Tweet

Šīs nedēļas Augstākās tiesas senatores lēmums, kas izjauca Jaunās konservatīvās partijas (JKP) centienus gāzt no amata ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kalpojis par triecienu tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) reputācijai un sabiedrībai licis šaubīties par paša ministra patieso motivāciju, rosinot Kalnmeiera atbrīvošanu no amata.

Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne pabeigusi pārbaudi par to, vai ir pamats ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai no amata. Likumā paredzētais pamats ģenerālprokurora atlaišanai pārbaudē nav konstatēts.

“Apstiprinājās mazliet cita aina. Un tas, ko es gribu pateikt šajā sakarā – vismaz šo jautājumu aspektā tie visi akmeņi ir likumdevēju dārziņā. Tas nu gan ir manā atzinumā,” medijiem sacīja Senkāne.

Tiesneses lēmums radījis bažas par tieslietu ministra patieso motivāciju, jo Bordāns ģenerālprokurora darba pārbaudi iniciējis laikā, kad Ģenerālprokuratūras prokurora lietvedībā atradās kriminālprocess pret viņa partijas biedru, joprojām Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā esošo Juri Jurašu. Turklāt Bordāna pārmetumi Kalnmeieram lielā mērā arī saistīti tieši ar Juraša vārdu.

Tas, ka pret Kalnmeieru notikusi darbības ārpuskārtas izvērtēšana, mudinājis domāt, ka Bordāns, izmantojot savu ministra amata ietekmi, iespējams, patiesībā gaidījis piemērotu brīdi, lai izrēķinātos ar ģenerālprokuroru, ko mediju publikācijās neslēpj arī citi politiķi, brīdinot Bordānu, ka ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem.

Arī pats Kalnmeiers uzskata, ka pārbaude pret viņu bijusi politiski motivēta. “Es nekādu pārkāpumu, kur būtu pamats mani atbrīvot no amata, neesmu pieļāvis,” norādījis ģenerālprokurors.

Tikmēr Bordāns, kurš pārmet Kalnmeieram nevainojamas reputācijas trūkumu, pats neuzskata, ka būtu kļūdījies, netieši norādot, ka tiesas lēmumam nevar uzticēties, dodot neizskaidrojamus mājienus, ka tiesa šī atzinuma pieņemšanā varētu būt ietekmēta.

Uz žurnālistu jautājumiem, vai pēc šī tiesas lēmuma negrasās atkāpties no amata, Bordāns sacīja: “Īsti nesapratu jūsu jautājumu! (..) Jūs varētu padomāt kādu argumentāciju tam? Es nesaprotu jūsu jautājumu.”

Lai arī Bordāns uzskata, ka Kalnmeiers neatbilst likumā noteiktajām ģenerālprokuroram izvirzītajām nevainojamas reputācijas prasībām, daudz lielākas šaubas šobrīd ir par paša ministra darbībām – skandāls un bērnišķīgā attieksme saistībā ar Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā, neizpildītie solījumi par 30% samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, pat neuzsāktā ministriju apvienošana, nesasniegtā minimālā alga 500 eiro mēnesī un minimālā pensija vismaz 200 eiro apmērā, bēdīgi slavenās vēstules ārvalstu vēstniecībām, pazudušais tieslietu sistēmas audits un vēl citi notikumi var likt domāt, ka tieslietu ministra amatā patiesībā šobrīd atrodas persona, kurš strādā vienīgi savu interešu labā. Turklāt vai tas ir pieņemams, ka Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā aizvien atrodas aizdomās turētais Jurašs, kurš pat nedomā nolikt Saeimas deputāta mandātu?

Par kādiem reputācijas riskiem Bordāns var vispār runāt, ja pats ar visiem spēkiem turas pie sava krēsla, lai gan normālā situācijā šāds tiesas atzinums būtu par pamatu paša ministra demisijai.

Foto: Valsts kanceleja