Biķernieku trasi var nosargāt
Ceļu satiksmes drošības direkcija ir pasūtījusi Biķernieku trases atjaunošanas būvprojektu, un tas nozīmē, ka strīdā par kompleksās sporta bāzes zemes piederību ticamāks kļūst motorsportam un plašākai sabiedrībai labvēlīgs risinājums, proti, īpašuma piespiedu atpirkšana par saprātīgu cenu.
Neatkarīgā jau vēstīja par Biķernieku sporta bāzes atkarību no pāris ietekmīgiem un bariņa mazāk ietekmīgu miljonāru. Galvenās personas ir Guntis Rāvis un Igors Skoks. Viņi, izmantojot savulaik valsts pieļautu tuvredzību, nopirka divus zemesgabalus Biķernieku kompleksās sporta bāzes teritorijā ar kopējo platību 17,7 hektāri. Tā ir neliela daļa no kopējās platības, taču tieši uz šiem gruntsgabaliem atrodas lielākā daļa sporta bāzes infrastruktūras – 52 būves: tostarp tribīnes, daļa autošosejas trases, puse kartinga laukuma, daļa jaunās rallijkrosa trases, spīdveja stadions ar tribīnēm, visas atbalsta būves – boksi, noliktavas.
Kur Rāvim čiekurus lasīt
Nekustamā īpašuma burbuļa laikā miljonāri šo zemi par lielu naudu nopirka no vēsturisko īpašnieku mantiniekiem. Tālākā doma bijusi trasi saparcelēt un uzbūvēt kotedžas citiem bagātniekiem. Taču tad krīzes burbulis plīsa, un vēlāk arī valsts attapās, ka nacionālā sporta bāze sabiedrības interesēs ir jāsaglabā. Kotedžu plāns izgāzās, un rezultātā bagātniekiem tagad ir tikai zeme, uz kuras viņi var lasīt čiekurus vai atnākt paskatīties sacīkstes, bet ne pelnīt. Savukārt noslēgto nomas līgumu reģistrēt Zemesgrāmatā viņi atsakās. Pārrunas par iespējamo īpašumu atpirkšanu iepriekšējos gados bijušas nesekmīgas, jo Rāvis, Skoks un pārējie prasa tik daudz, cik valdība nav gatava maksāt – 10,7 miljonus. Arī valsts ir veikusi novērtējumu, un sākotnēji minētā summa ir 4,5 miljoni. Visticamāk, optimālā cena, kas apmierinās privātīpašniekus un valdību, būs kaut kur pa vidu.
Pavasarī valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts konceptuālā ziņojuma projekts Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli. Valsts sekretāri nolēma, ka nekustamā īpašuma novērtējumu nepieciešams aktualizēt un tad var sūtīt izskatīšanai valdībā.
Kopus cūka nekopjas
Ziņojumā apskatīti abi varianti – kas notiek, ja bāzei paliek dalītas īpašumattiecības, un kas – ja valsts īpašumu atpērk. Protams, atbalstīšanai tiks ieteikts otrais variants, jo kopīga saimniekošana nav iespējama. Rāvis un pārējie miljonāri mērķtiecīgi sabotē trases darbību. Te viņi pieprasa nacionālo statusu atsaukt, te safabricē dažādas sūdzības, pat par trokšņu līmeni raizējas, bet jebkāda veida būvdarbus kategoriski noraida, un tāpēc Biķernieku trase vizuāli un tehniski ir iestrēgusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Atjaunošana šobrīd iespējama tikai uz valstij piederošās zemes, savukārt uz privātās zemes pieļaujama tikai esošā stāvokļa saglabāšana. Valstij šī zeme jāatgūst. Savukārt valdībai, lai pamatotu piespiedu atpirkšanas lēmumu, uz galda jābūt plāniem par sporta bāzes attīstību, tostarp būvprojektam. Tāpēc Ceļu satiksmes drošības direkcija arī pasūtījusi Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases un inženierbūvju atjaunošanas un papildināšanas būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību.
Vispirms jāuzliek uz papīra
Projektēšanas darbus veiks Firma L4. Kopumā tie būs trīs būvprojekti, kas apvienoti vienā iepirkumā. Pirmais paredz uz CSDD piederošas zemes atjaunot vairākas esošās skatītāju tribīnes. Otrais būvprojekts paredz uz CSDD un valstij piederošas zemes sakārtot inženiertehniskās būves un komunikācijas, tajā skaitā nodrošināt iespēju izveidot mākslīgā sniega segumu distanču slēpošanas trasei.
Trešais būvprojekts tiks izstrādāts, pamatojoties uz bāzes attīstības vīziju, un šobrīd attiecas uz Rāvim, Skokam un dažiem privātīpašniekiem piederošo zemi. Pagaidām. Kā skaidro CSDD: «Projekts sniegs priekšstatu par sporta kompleksa attīstību nākotnē, tajā skaitā ietvers jaunas kartinga trases, velotreka, kā arī citu ēku un būvju rekonstrukciju un pārbūvi vairāk nekā 10 hektāru teritorijā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Pirmssvētku nedēļā gaidāms pārsvarā sauss laiks
Šonedēļ tiks novērots sauss laiks, kas izriet no plaša anticiklona ietekmes reģionā. Atsevišķās naktīs termometra stabiņš noslīdēs zem 0° atzīmes, taču dienās gaisa temperatūra...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākDecembra sākums Latvijā bija vairākus grādus siltāks par normu
Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 2. decembrī Alūksnē,...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākBrīvdienās mainīgi laikapstākļi – sestdien snigs, svētdien līs
Nedēļas izskaņā laikapstākļus noteiks neliels anticiklons, kas no ziemeļiem virzīsies pāri valsts teritorijai, pie mums īslaicīgi ienesot arī vēsāku gaisu. Sestdien daudzviet snigs, plašākā...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālākStiprinās bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk
