Biķernieku trasi var nosargāt
Ceļu satiksmes drošības direkcija ir pasūtījusi Biķernieku trases atjaunošanas būvprojektu, un tas nozīmē, ka strīdā par kompleksās sporta bāzes zemes piederību ticamāks kļūst motorsportam un plašākai sabiedrībai labvēlīgs risinājums, proti, īpašuma piespiedu atpirkšana par saprātīgu cenu.
Neatkarīgā jau vēstīja par Biķernieku sporta bāzes atkarību no pāris ietekmīgiem un bariņa mazāk ietekmīgu miljonāru. Galvenās personas ir Guntis Rāvis un Igors Skoks. Viņi, izmantojot savulaik valsts pieļautu tuvredzību, nopirka divus zemesgabalus Biķernieku kompleksās sporta bāzes teritorijā ar kopējo platību 17,7 hektāri. Tā ir neliela daļa no kopējās platības, taču tieši uz šiem gruntsgabaliem atrodas lielākā daļa sporta bāzes infrastruktūras – 52 būves: tostarp tribīnes, daļa autošosejas trases, puse kartinga laukuma, daļa jaunās rallijkrosa trases, spīdveja stadions ar tribīnēm, visas atbalsta būves – boksi, noliktavas.
Kur Rāvim čiekurus lasīt
Nekustamā īpašuma burbuļa laikā miljonāri šo zemi par lielu naudu nopirka no vēsturisko īpašnieku mantiniekiem. Tālākā doma bijusi trasi saparcelēt un uzbūvēt kotedžas citiem bagātniekiem. Taču tad krīzes burbulis plīsa, un vēlāk arī valsts attapās, ka nacionālā sporta bāze sabiedrības interesēs ir jāsaglabā. Kotedžu plāns izgāzās, un rezultātā bagātniekiem tagad ir tikai zeme, uz kuras viņi var lasīt čiekurus vai atnākt paskatīties sacīkstes, bet ne pelnīt. Savukārt noslēgto nomas līgumu reģistrēt Zemesgrāmatā viņi atsakās. Pārrunas par iespējamo īpašumu atpirkšanu iepriekšējos gados bijušas nesekmīgas, jo Rāvis, Skoks un pārējie prasa tik daudz, cik valdība nav gatava maksāt – 10,7 miljonus. Arī valsts ir veikusi novērtējumu, un sākotnēji minētā summa ir 4,5 miljoni. Visticamāk, optimālā cena, kas apmierinās privātīpašniekus un valdību, būs kaut kur pa vidu.
Pavasarī valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts konceptuālā ziņojuma projekts Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli. Valsts sekretāri nolēma, ka nekustamā īpašuma novērtējumu nepieciešams aktualizēt un tad var sūtīt izskatīšanai valdībā.
Kopus cūka nekopjas
Ziņojumā apskatīti abi varianti – kas notiek, ja bāzei paliek dalītas īpašumattiecības, un kas – ja valsts īpašumu atpērk. Protams, atbalstīšanai tiks ieteikts otrais variants, jo kopīga saimniekošana nav iespējama. Rāvis un pārējie miljonāri mērķtiecīgi sabotē trases darbību. Te viņi pieprasa nacionālo statusu atsaukt, te safabricē dažādas sūdzības, pat par trokšņu līmeni raizējas, bet jebkāda veida būvdarbus kategoriski noraida, un tāpēc Biķernieku trase vizuāli un tehniski ir iestrēgusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Atjaunošana šobrīd iespējama tikai uz valstij piederošās zemes, savukārt uz privātās zemes pieļaujama tikai esošā stāvokļa saglabāšana. Valstij šī zeme jāatgūst. Savukārt valdībai, lai pamatotu piespiedu atpirkšanas lēmumu, uz galda jābūt plāniem par sporta bāzes attīstību, tostarp būvprojektam. Tāpēc Ceļu satiksmes drošības direkcija arī pasūtījusi Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases un inženierbūvju atjaunošanas un papildināšanas būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību.
Vispirms jāuzliek uz papīra
Projektēšanas darbus veiks Firma L4. Kopumā tie būs trīs būvprojekti, kas apvienoti vienā iepirkumā. Pirmais paredz uz CSDD piederošas zemes atjaunot vairākas esošās skatītāju tribīnes. Otrais būvprojekts paredz uz CSDD un valstij piederošas zemes sakārtot inženiertehniskās būves un komunikācijas, tajā skaitā nodrošināt iespēju izveidot mākslīgā sniega segumu distanču slēpošanas trasei.
Trešais būvprojekts tiks izstrādāts, pamatojoties uz bāzes attīstības vīziju, un šobrīd attiecas uz Rāvim, Skokam un dažiem privātīpašniekiem piederošo zemi. Pagaidām. Kā skaidro CSDD: «Projekts sniegs priekšstatu par sporta kompleksa attīstību nākotnē, tajā skaitā ietvers jaunas kartinga trases, velotreka, kā arī citu ēku un būvju rekonstrukciju un pārbūvi vairāk nekā 10 hektāru teritorijā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk
