Biķernieku trasi var nosargāt
Ceļu satiksmes drošības direkcija ir pasūtījusi Biķernieku trases atjaunošanas būvprojektu, un tas nozīmē, ka strīdā par kompleksās sporta bāzes zemes piederību ticamāks kļūst motorsportam un plašākai sabiedrībai labvēlīgs risinājums, proti, īpašuma piespiedu atpirkšana par saprātīgu cenu.
Neatkarīgā jau vēstīja par Biķernieku sporta bāzes atkarību no pāris ietekmīgiem un bariņa mazāk ietekmīgu miljonāru. Galvenās personas ir Guntis Rāvis un Igors Skoks. Viņi, izmantojot savulaik valsts pieļautu tuvredzību, nopirka divus zemesgabalus Biķernieku kompleksās sporta bāzes teritorijā ar kopējo platību 17,7 hektāri. Tā ir neliela daļa no kopējās platības, taču tieši uz šiem gruntsgabaliem atrodas lielākā daļa sporta bāzes infrastruktūras – 52 būves: tostarp tribīnes, daļa autošosejas trases, puse kartinga laukuma, daļa jaunās rallijkrosa trases, spīdveja stadions ar tribīnēm, visas atbalsta būves – boksi, noliktavas.
Kur Rāvim čiekurus lasīt
Nekustamā īpašuma burbuļa laikā miljonāri šo zemi par lielu naudu nopirka no vēsturisko īpašnieku mantiniekiem. Tālākā doma bijusi trasi saparcelēt un uzbūvēt kotedžas citiem bagātniekiem. Taču tad krīzes burbulis plīsa, un vēlāk arī valsts attapās, ka nacionālā sporta bāze sabiedrības interesēs ir jāsaglabā. Kotedžu plāns izgāzās, un rezultātā bagātniekiem tagad ir tikai zeme, uz kuras viņi var lasīt čiekurus vai atnākt paskatīties sacīkstes, bet ne pelnīt. Savukārt noslēgto nomas līgumu reģistrēt Zemesgrāmatā viņi atsakās. Pārrunas par iespējamo īpašumu atpirkšanu iepriekšējos gados bijušas nesekmīgas, jo Rāvis, Skoks un pārējie prasa tik daudz, cik valdība nav gatava maksāt – 10,7 miljonus. Arī valsts ir veikusi novērtējumu, un sākotnēji minētā summa ir 4,5 miljoni. Visticamāk, optimālā cena, kas apmierinās privātīpašniekus un valdību, būs kaut kur pa vidu.
Pavasarī valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts konceptuālā ziņojuma projekts Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli. Valsts sekretāri nolēma, ka nekustamā īpašuma novērtējumu nepieciešams aktualizēt un tad var sūtīt izskatīšanai valdībā.
Kopus cūka nekopjas
Ziņojumā apskatīti abi varianti – kas notiek, ja bāzei paliek dalītas īpašumattiecības, un kas – ja valsts īpašumu atpērk. Protams, atbalstīšanai tiks ieteikts otrais variants, jo kopīga saimniekošana nav iespējama. Rāvis un pārējie miljonāri mērķtiecīgi sabotē trases darbību. Te viņi pieprasa nacionālo statusu atsaukt, te safabricē dažādas sūdzības, pat par trokšņu līmeni raizējas, bet jebkāda veida būvdarbus kategoriski noraida, un tāpēc Biķernieku trase vizuāli un tehniski ir iestrēgusi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Atjaunošana šobrīd iespējama tikai uz valstij piederošās zemes, savukārt uz privātās zemes pieļaujama tikai esošā stāvokļa saglabāšana. Valstij šī zeme jāatgūst. Savukārt valdībai, lai pamatotu piespiedu atpirkšanas lēmumu, uz galda jābūt plāniem par sporta bāzes attīstību, tostarp būvprojektam. Tāpēc Ceļu satiksmes drošības direkcija arī pasūtījusi Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases un inženierbūvju atjaunošanas un papildināšanas būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību.
Vispirms jāuzliek uz papīra
Projektēšanas darbus veiks Firma L4. Kopumā tie būs trīs būvprojekti, kas apvienoti vienā iepirkumā. Pirmais paredz uz CSDD piederošas zemes atjaunot vairākas esošās skatītāju tribīnes. Otrais būvprojekts paredz uz CSDD un valstij piederošas zemes sakārtot inženiertehniskās būves un komunikācijas, tajā skaitā nodrošināt iespēju izveidot mākslīgā sniega segumu distanču slēpošanas trasei.
Trešais būvprojekts tiks izstrādāts, pamatojoties uz bāzes attīstības vīziju, un šobrīd attiecas uz Rāvim, Skokam un dažiem privātīpašniekiem piederošo zemi. Pagaidām. Kā skaidro CSDD: «Projekts sniegs priekšstatu par sporta kompleksa attīstību nākotnē, tajā skaitā ietvers jaunas kartinga trases, velotreka, kā arī citu ēku un būvju rekonstrukciju un pārbūvi vairāk nekā 10 hektāru teritorijā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālāk
