• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
09/09/2019, Kategorija: Ekonomika

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,4 %.

Augustam parasti ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. Tomēr šī gada augustā cenas pieauga, ko veicināja siltumenerģijas tarifa pieaugums un pārtikas produktu cenu lēnāks kritums nekā tas raksturīgs šim mēnesim. Iepriekš cenu kāpums augustā bija vērojams 90.gadu sākumā, 1997.gadā un 2007.gadā.

Lielākā palielinošā ietekme augustā bija siltumenerģijai saistībā ar tarifa paaugstināšanu no šī gada 1.augusta. Cenas siltumenerģijai pieauga par 6,4%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,2 procentpunktiem.

Liela ietekme bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem, kas pieauga vidēji par 0,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa īres maksai un ēdināšanas pakalpojumiem.

Parādoties tirdzniecībā jaunām rudens sezonas precēm, augustā cenas pieauga apģērbiem par 3,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi palielināja par 0,1 procentpunktu.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā praktiski saglabājās nemainīgas. Pasaules naftas cenām augustā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās samazinājās vidēji par 7,6%. Mēneša pirmajā pusē tās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim – 56 USD par barelu, pēc tam mēneša laikā svārstoties no 58 līdz 61 USD par barelu robežās. To ietekmēja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš un ASV naftas rezervju palielināšanās, kas ir pieprasījuma samazināšanās pazīme, kā arī Saūda Arābijas apņemšanās rīkoties, lai sekmētu naftas cenu kāpumu.

Lielākā pazeminošā ietekme augustā bija cenu kritumam pārtikai, tomēr tas bija lēnākais kritums šajā mēnesī pēdējo gadu laikā. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem, savukārt lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam kafijai, gaļai, zivīm, sieram un biezpienam. Pasaules pārtikas cenām augustā bija vērojams straujākais kritums šajā gadā. Augustā, salīdzinot ar jūliju, tās samazinājās par 1,1%. Straujākais kritums bija graudaugu cenām, ko ietekmēja ražas pieaugums un lielās eksporta iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs. Saruka arī cukura cenas, ko veicināja Brazīlijas valūtas vērtības samazināšanās, kas stimulēja cukura eksportu. Pasaules cenas pieauga augu eļļām, bet gaļai un piena produktiem praktiski saglabājās nemainīgas.

Šī gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 3 %.

Šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018.gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām

789 skatījumi




Video

Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos

20/01/2026

Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu

16/01/2026

Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...

Lasīt tālāk
Video

FM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums

14/01/2026

2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži

14/01/2026

Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....

Lasīt tālāk
Video

Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā

13/01/2026

Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...

Lasīt tālāk
Video

2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās

13/01/2026

Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....

Lasīt tālāk
Video

Pieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm

13/01/2026

No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...

Lasīt tālāk
Video

34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai

12/01/2026

Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...

Lasīt tālāk
Video

Iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas

12/01/2026

Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt

22/12/2025

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...

Lasīt tālāk