Augustā vērojams mēnesim neraksturīgs cenu kāpums
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,4 %.
Augustam parasti ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. Tomēr šī gada augustā cenas pieauga, ko veicināja siltumenerģijas tarifa pieaugums un pārtikas produktu cenu lēnāks kritums nekā tas raksturīgs šim mēnesim. Iepriekš cenu kāpums augustā bija vērojams 90.gadu sākumā, 1997.gadā un 2007.gadā.
Lielākā palielinošā ietekme augustā bija siltumenerģijai saistībā ar tarifa paaugstināšanu no šī gada 1.augusta. Cenas siltumenerģijai pieauga par 6,4%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,2 procentpunktiem.
Liela ietekme bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem, kas pieauga vidēji par 0,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa īres maksai un ēdināšanas pakalpojumiem.
Parādoties tirdzniecībā jaunām rudens sezonas precēm, augustā cenas pieauga apģērbiem par 3,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi palielināja par 0,1 procentpunktu.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā praktiski saglabājās nemainīgas. Pasaules naftas cenām augustā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās samazinājās vidēji par 7,6%. Mēneša pirmajā pusē tās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim – 56 USD par barelu, pēc tam mēneša laikā svārstoties no 58 līdz 61 USD par barelu robežās. To ietekmēja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš un ASV naftas rezervju palielināšanās, kas ir pieprasījuma samazināšanās pazīme, kā arī Saūda Arābijas apņemšanās rīkoties, lai sekmētu naftas cenu kāpumu.
Lielākā pazeminošā ietekme augustā bija cenu kritumam pārtikai, tomēr tas bija lēnākais kritums šajā mēnesī pēdējo gadu laikā. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem, savukārt lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam kafijai, gaļai, zivīm, sieram un biezpienam. Pasaules pārtikas cenām augustā bija vērojams straujākais kritums šajā gadā. Augustā, salīdzinot ar jūliju, tās samazinājās par 1,1%. Straujākais kritums bija graudaugu cenām, ko ietekmēja ražas pieaugums un lielās eksporta iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs. Saruka arī cukura cenas, ko veicināja Brazīlijas valūtas vērtības samazināšanās, kas stimulēja cukura eksportu. Pasaules cenas pieauga augu eļļām, bet gaļai un piena produktiem praktiski saglabājās nemainīgas.
Šī gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 3 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018.gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām
Vēl par tēmu:
Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālāk
