• Tweet

Iepazīstoties ar valdības sēžu materiāliem par nākamā gada budžetu, ir atklājies, ka pašvaldību funkciju izpildei ir plānots atvēlēt par 148 miljoniem eiro mazāk. Šis valdības solis būtiski apdraud pašvaldību funkciju izpildi, lielākie zaudētāji būs pirmsskolas iestāžu pedagogi, mazāk līdzekļu būs arī pašvaldību sniegtajai sociālajai palīdzībai, brīdina Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

“Jāatgādina, ka 39% no pašvaldību izdevumiem tiek veltīti tieši izglītībai – tās nodrošina pedagogu atalgojumu pieaugumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pašvaldībām šobrīd ir jārisina tās pašas problēmas, kas valdībai, – jāgādā par speciālistu, ārstu piesaisti reģionos un citiem aktuāliem jautājumiem, kas prasa tūlītēju risinājumu. Šāda situācija, kad, augot nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, pašvaldību ieņēmumi netiek segti tādā apjomā, par kuru bija panākta vienošanās ar valdību, veidojot nodokļu reformu, ir netaisna gan pret pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

No 6. septembra valdības sēdes materiāliem izriet, ka pašvaldību speciālā dotācija nākamgad būs nevis 187 milj. EUR, bet gan 158 milj. EUR. Pie šāda dotācijas lieluma pašvaldību rīcībā esošie resursi to funkciju nodrošināšanai proporcionāli ir tādā pašā apmērā kā vidēji 2007.- 2017. gada periodā. Tāpat plānots 71 milj. EUR no pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdalīt par labu valsts budžetam. Tiks arī palielināts neapliekamais minimums līdz 300 eiro, kas pašvaldību budžetos ieskaitāmo IIN samazina vēl par 28 milj. EUR. Pašvaldībām tiek uzlikts par pienākumu finansēt valsts noteiktās skolēnu brīvpusdienas 20 milj. EUR apmērā. Rezultātā, salīdzinot ar situāciju, ja valsts saglabātu solidaritāti ar pašvaldībām, kad pašvaldību budžetos ieskaitāmo resursu īpatsvars veidotu 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, tagad pašvaldībām tiek piedāvāts samazināt pieejamos resursus par 148 milj. EUR.

LLPA ļoti satrauc iecerētās izmaiņas, kas tiek pieņemtas, ignorējot pašvaldības, un ir pretrunā ar iepriekš panākto vienošanos. Tāpat, nekonsultējoties ar pašvaldībām, valdība vienpusēji ir uzlikusi tām jaunu funkciju – skolēnu brīvpusdienas –, kas ir Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpums. LLPA apzinās gan neapliekamā minimuma palielinājuma, gan brīvpusdienu skolās nepieciešamību iedzīvotājiem, tomēr tas nedrīkst notikt tikai uz pašvaldību rēķina, jo tādējādi zaudē atkal iedzīvotājs.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram Jānim Reiram, kurā lūdz nodrošināt, ka pirms valdības lēmuma pieņemšanas par fiskālās telpas palielinošajiem pasākumiem, ja tiem ir negatīva fiskāla ietekme uz pašvaldību budžetiem 2020. gadā un vidējā termiņā, notiek LPS un Finanšu ministrijas sarunas, kurās ar pašvaldībām tiek skaņoti pašvaldību budžetus skaroši jautājumi.

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā iekļautajiem fiskālās telpas palielināšanas pasākumiem pašvaldību budžeti nodrošinātu pat vairāk nekā 60% no fiskālās telpas palielinājuma, bet pretēji likumam “Par pašvaldībām” neviens no plānotajiem pasākumiem netika pārrunāts vai saskaņots ar pašvaldībām.