• Tweet

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 13,3%, savukārt imports pieauga par 18,5%. Tādējādi eksporta-importa deficīts janvārī sastādīja 9,8% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma (pērn janvārī – 7,6%).

Eksporta izaugsmi janvārī gada griezumā būtiski ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu un alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi. Palielinājās arī metālu un to izstrādājumu un farmācijas produktu eksporta vērtība. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru un mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība, informē Ekonomikas ministrija.

Janvārī gada griezumā uz ES valstīm preču eksporta vērtība pieauga par 16,4%. To būtiski ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu un sauszemes transportlīdzekļu eksporta pieaugums. Savukārt saruka mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports. Strauji palielinājās arī eksports uz NVS valstīm – par 42,8% (tai skaitā uz Krieviju – par 52,5%). To būtiski ietekmēja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, mehānisko ierīču un farmācijas produktu eksporta pieaugumi. Janvārī gada griezumā par 13,1% saruka eksports uz trešajām valstīm. To noteica graudaugu produkcijas eksporta samazinājums.

Preču importa pieaugumu janvārī gada griezumā otro mēnesi pēc kārtas būtiski ietekmēja nacionālās aviokompānijas iegādātie lidaparāti. Pozitīvs devums bija arī farmācijas produktu, sauszemes transportlīdzekļu, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importam, savukārt lielākais negatīvais devums bija minerālo produktu importam.

Ārējās tirdzniecības dati tiek rēķināti faktiskajās cenās, tāpēc apgrozījumu ietekmē ne tikai apjomu izmaiņas, bet arī cenu svārstības. Gada laikā ir ievērojami samazinājušās cenas vairākās preču grupās (metāli un to izstrādājumi u.c.), kas negatīvi ietekmē kopējo tirdzniecības vērtību.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0