Ar divām valūtām kabatā
Līdz 14. janvārim veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās var norēķināties abās valūtās – gan latos, gan eiro, bet veikalnieku pienākums ir atlikumu izdot eiro.
Dažos veikalos šajās nedēļās darbosies atsevišķas kases katrai no šīm valūtām, citos visas kases pieņems gan latus, gan eiro, gan maksājumu kartes.
Swedbank un TNS pētījums liecina, ka aptuveni 10% veikalu jeb aptuveni 3000 tirdzniecības vietu vispār šajās divās nedēļās nestrādās, jo dubultās valūtas apgrozības periods tiem radīs vairāk problēmu nekā ienākumu. Līdzīgi domā arī atsevišķi komersanti, kas dodas izbraukuma tirdzniecībā pa lauku sētām, un autoveikali. Gada sākumā arī tirgos, iespējams, būs mazāk tirgotāju nekā parasti.
Taču tirdzniecības vietām, kuras pircējus apkalpo jau ar šā gada pirmo dienu, pāreja no latiem uz eiro ir izaicinājums, jo tā prasa ne tikai dubulto cenu atspoguļošanu, bet arī nepieciešamību pirmās divas nedēļas strādāt ar divām valūtām vienlaikus.
«Mēs zinām, ka pārejā uz eiro tirdzniecības darbiniekiem veikalos būs nozīmīga loma. Veikali uz pāris nedēļām kļūs par valūtas maiņas punktiem, kur cilvēki steigs iztērēt latus un atlikumu saņemt eiro. Turklāt mūsu valsts iedzīvotāji joprojām lielākoties norēķiniem par pirkumu izmanto skaidru naudu. Tikai 30% pircēju veikalos norēķinās ar bankas karti, lielākā daļa jeb 70% – skaidrā naudā,» Neatkarīgajai stāstīja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.
Viņa atklāja, ka Rimi pirms Latvijas pārejas uz eiro rūpīgi analizēja, kā organizēt kasu darbu šajā laikā. «Par divu kasu tipiem Rimi un Supernetto veikalos esam domājuši, taču to realizācija janvāra pirmajās divās nedēļās varētu izraisīt vēl lielāku apjukumu mūsu pircējiem; šādu kasu izveide radītu lieku drūzmēšanos pie kasēm. Līdz ar to Rimi un Supernetto veikalu kasēs visā Latvijā varēs norēķināties gan ar maksājuma kartēm, gan latiem, gan arī ar eiro,» skaidroja L. Podskočija.
Savukārt veikalu tīkls Elvi nolēmis rīkoties pretēji – dažos Elvi veikalos atsevišķi ir nodalīta viena kase, kur var norēķināties tikai ar eiro vai bankas karti. SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidroja, ka tas tiek darīts, lai mazinātu pircēju drūzmēšanos pie kasēm. Līdzīgi kā Rimi arī SIA Palink veikalos Iki paralēlajā latu un eiro apgrozības periodā nebūs atsevišķas kases norēķiniem eiro un latos. «Veikalu kases aparātos nodalītas atsevišķas uzglabāšanas vietas attiecīgajām valūtām. Darbinieki ir izgājušas īpašas apmācības, kuru laikā apguva, kā operēt ar divām valūtām vienlaikus,» bilda SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis.
Lidsabiedrība airBaltic bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas Latvijas eiro monētas jau vakar nogādāja Eiropā, – izdodot tās kā atlikumu no pirkuma, kas veikts reisa laikā. Šis bija arī pirmais uzņēmums Baltijā, kas jau pirms pieciem gadiem pilnībā pārgāja uz pamatcenām eiro. Kā skaidroja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, tas tika darīts, lai piedāvātu izdevīgas biļetes uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Pērn airBaltic eirozonas valstīs pārdeva aptuveni 40% no kopējā biļešu apjoma, savukārt šogad šis rādītājs, visticamāk, sasniegs 57%.
Lidsabiedrības airBaltic stjuarti, kuri ikdienā apkalpo pasažierus reisos, eiro banknotes un citu valstu eiro monētas pazīst labi.AirBaltic stjuarte Madara Fuksa Neatkarīgajai stāstīja, ka operēšana ar vairākām valūtām ir airBaltic stjuartu ikdiena, jo norēķini par pirkumiem lidojumos tiek veikti dažādās valūtās. «Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriežas mājās no ārvalstīm ar kādu no airBaltic reisiem un lidojuma laikā veic pirkumus, līdz šim piedāvājām atlikumu saņemt latos. Tagad, kad Latvija pievienojusies eirozonai, protams, atlikumu piedāvājam saņemt eiro. Mūsu darbā nekas būtiski nemainās, īstenībā norēķini kļūst vienkāršāki, jo vienota valūta – eiro – tagad ir 18 valstīs,» uzsvēra M. Fuksa. Viņas pieredze arī liecinot, ka neesot nekādu problēmu norēķināties par pirkumu vienā valūtā, bet atlikumu izdot citā, jo attiecīga programma to aprēķina.
Lai sabiedriskā transporta vadītājiem atvieglotu biļešu tirdzniecību, viņi ir vienīgie, kas šajās divās nedēļās drīkst izdot atlikumu tajā valūtā, kāda tiek pirkta biļete.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālākKam jāmaksā par randiņu? Jaunieši lauž tradīcijas
Kamēr vairāk nekā puse jeb 56 % Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka rēķins jāsedz vīrietim, jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas citu pieeju – vienošanos un vienlīdzību tradicionālā...
Lasīt tālākStrādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu
Latvijas darba tirgū šobrīd iezīmējas interesants kontrasts – kamēr statistika rāda stabilu algu kāpumu, paši strādājošie savās gaidās kļuvuši ievērojami piesardzīgāki. Gandrīz...
Lasīt tālāk