Aptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa preču un pakalpojumu grupās joprojām saglabājas cenu pieaugums. Vienlaikus augusi iedzīvotāju daļa, kurai regulāro maksājumu segšana ir izaicinoša, īpaši gada aukstajos mēnešos.
Mainīgā cenu vide ietekmē iedzīvotāju spēju laikus segt maksājumus
Salīdzinot ar 2024. gadu, nemainīgi 64 % iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā finansiālas problēmas. Šādu atbildi visbiežāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kas varētu būt saistīts ar to, ka šajā vecuma grupā nereti jau ir izveidots stabilāks ienākumu līmenis. Reģionālā griezumā izceļas Vidzeme, kur iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka ikdienas rēķinu segšana notiek bez grūtībām.
Lai gan vairums iedzīvotāju ikmēneša saistības spēj segt bez grūtībām, pieaudzis to respondentu skaits, kuriem rēķinu savlaicīga apmaksa sagādā izaicinājumus – 2024. gadā šo problēmu norādīja 7 %, bet pērnā gada nogalē šis īpatsvars pieaudzis līdz 13 %.
“Lai segtu ikmēneša rēķinus bez grūtībām un veidotu finansiālo stabilitāti, svarīgi savas finanses rūpīgi plānot un pārraudzīt – iedzīvotājiem vajag paaugstināt savas spējas segt negaidītus izdevumus. Ja zināms, ka, piemēram, ziemas periodā izdevumi pieaugs un tas var radīt lielākas grūtības, savlaicīga plānošana un neliela uzkrājuma veidošana var būt būtisks atbalsts ikdienas tēriņu atvieglošanai. Piemēram, izrēķināt vidējo elektrības un siltuma patēriņu pa mēnešiem, lai redzētu, kur veidojas pieaugums un kur var atlikt lielākas naudas summas.
Lai veiksmīgi plānotu budžetu, ieteicams sākt ar izdevumu analīzi, lai saprastu, kur tiek tērēta nauda. To var darīt ar dažādu aplikāciju palīdzību, bet der arī ierastais Excel fails. Tāpat var veikt pārtikas ražotāju analīzi, lai redzētu, kuras preces var iegādāties par mazākiem līdzekļiem, nezaudējot kvalitāti. Pārskatot pāris mēnešu izdevumus, iespējams skaidri saprast, kuras pozīcijas ir patiesās budžeta “ēdājas”, vienlaikus turpmāk piešķirot katrai noteiktu budžetu. Svarīgi šo sadalījumu ievērot, iekļaujot arī kategoriju “uzkrājumi un ieguldījumi”, kas palīdzēs veidot finansiālo neatkarību. Ja gada aukstajos mēnešos ir lielāka vajadzības pēc finansiālas drošības, svarīgi atbrīvoties no sliktiem tēriņu ieradumiem, piemēram, impulsīviem pirkumiem. Apzināta tēriņu kontrole kopā ar budžeta plānošanu palīdz ne tikai segt ikmēneša saistības bez grūtībām, bet arī īstenot sapņus, sasniegt jaunus mērķus un veidot stabilu finanšu pamatu nākotnei,” norāda Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte.
Gada aukstie mēneši var būt izaicinoši daļai iedzīvotāju
Nedaudz palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuriem finansiālas grūtības rada ikmēneša izdevumu segšana tieši gada aukstajos mēnešos. Salīdzinot ar 2024. gadu, kad šādu problēmu izjuta 15 %, pērnā gada izskaņā to norādījuši 23 %. Īpaši šis periods kļūst izaicinošs iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem, kuri tieši ziemas sezonā visbiežāk saskaras ar grūtībām segt ikmēneša rēķinus.
Lai arī kopumā novērojam algu pieaugumu, ekonomikas attīstību un prognozētu mazāku inflāciju, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo mēnešu laikā palielinājies ar mājokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto preču un pakalpojumu cenu līmenis, kas varētu būt ietekmējis aptaujas rezultātu. Elektroenerģija pērn gada laikā kļuvusi par 14,2 % dārgāka, dabasgāze par 2,2 %, bet siltumenerģija par 2 %. Tomēr kopumā siltumenerģijas tarifs dažādos reģionos saglabājās mainīgs – vietām tas pieauga, bet citviet samazinājās.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk