Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām, kuras iestiprinātas vienā kapsulā.
Monētu oriģinālā dizaina un koncepta autors ir mākslinieks Artūrs Analts. Viņa iepriekš radītā “Medus monēta” 2020. gadā ieguva galveno balvu pasaulē prestižākajā monētu konkursā Coin of the Year.
Sēkliņa nav tikai sākums. Tā ir iespēja, iekodēta mazā, trauslā formā. Sēkliņā ir iemiesota nākotne, kas vēl tikai taps. Tā ir klusa, bet spēcīga, pilna ar potenciālu. Tomēr tā nevar savu potenciālu īstenot viena pati. Tam ir nepieciešama augsne, ūdens, gaisma, laiks un rūpes. Nekas neaug izolācijā – attīstību vienmēr nosaka vairāki procesi. Tie notiek starp mums: attiecībās, līdzsvarā un vidē, kurā mēs izvēlamies dzīvot un rūpēties.
Sēkliņa sevī glabā klusu, neatlaidīgu pretestību. Katra iestādīta sēkliņa ir ticības akts. Tā simbolizē potenciālu, kas pastāv pat tad, kad apstākļi nav labvēlīgi, kad pasaule šķiet noslēgta vai izsmelta. Tā ir izvēle par labu nākotnei. Rūpēties par sēklu nozīmē nebūt vienaldzīgam, rīkoties arī tad, kad viss vēl nav skaidrs un drošs. Tas ir mazs, bet spēcīgs žests par labu dzīvībai, par labu izaugsmei un attīstībai, par labu nākotnei, kuru mēs ne tikai gaidām, bet kopīgi veidojam.
Zelta sēkliņas ir mazas, bet tās simbolizē visu – iespēju, atbildību un cerību. Un varbūt tieši tajā slēpjas sēklu lielākais spēks: atgādināt, ka arī mazākais sākums var izaugt par pasauli, ja vien mēs izvēlamies par to rūpēties. Ne rīt, ne vēlāk, bet tagad.
Zelta kolekcijas monētu komplektu varēs iegādāties tīmekļvietnē e-monetas.lv no 2. jūlija plkst. 12.00. Monētu komplekta cena – 425.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 komplekti. Komplektu tirāža ir 2500 eksemplāru, katrs komplekts sastāv no piecām monētām sēkliņu formā. Monētas nav iespējams iegādāties atsevišķi, bet tikai kā komplektu. Monētas kaltas Lietuvas kaltuvē Lietuvos monetu kalykla.
Vēl par tēmu:
Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālāk