• Tweet

Monopoliem un karteļiem Latvijā nav vietas, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kura aprīlī plāno pamest amatu.

Viņa atzina, ka jūt, ka viņas resurss un entuziasms lielā mērā ir izsmelts. “Šis amats ļoti daudz prasa – tas nav astoņu stundu darbs, tas ir darbs arī mājās, uz tuvinieku nervu rēķina. Tad pienāca brīdis, kad pārdomāju, vai nevajag apstāties un pieņemt sev citu dzīves un darba režīmu. Man bija mērķis izturēt piecus gadus, es izturēju arī ilgāk – līdz astoņiem gadiem. Bet nāk klāt jaunas lietas, tās ir aizvien sarežģītākas, izpaužas arī finansējuma trūkums. Tas pamazām krājas. Tad man arī radās pārdomas – Ziemassvētku laikā pieņēmu lēmumu amatu pamest. Aprīlī man pienāk pensionēšanās vecums, un tas arī radīja vielu pārdomām, vai varu turpināt ar pilnu jaudu iet uz priekšu,” norādīja Ābrama.

Runājot par iespējamo iešanu politikā, viņa atzina, ka viņai par to nav absolūtas intereses. “Es nedomāju ne par politiku, ne arī par kādu citu jomu,” atzina Ābrama.

Viņa atzina, ka Konkurences padomes amatā nekad nav jutusi politisko spiedienu. “Ralfs Nemiro ir jau piektais ekonomikas ministrs, pie kura esmu strādājusi. Ar ministriem mums nav bijis problēmu, ja neskaita to, ka viņi nav akceptējuši mūsu priekšlikumus par iestādes neatkarību un nav virzījuši tālāk mūsu pieprasījumus par finansējuma palielināšanu iestādei. Es domāju, ka katram ministram mēs esam devuši pienesumu caur savu reputāciju – ar to, ka esam neatkarīga, objektīva iestāde, kas pilda likumu. Un tas no ministru puses ir bijis respektēts,” uzsvēra Konkurences padomes vadītāja.

Savukārt runājot par situāciju Rīgā ar atkritumiem, viņa norādīja, ka Rīgas dome izdomāja, kā varētu tā bezrūpīgi uztaisīt atkritumu apsaimniekošanu nevis rīdzinieku interesēs, bet tā, lai formāli vai kādu citu iemeslu dēļ pašvaldības uzdevums būtu izpildīts. “Tāpēc radās tāda Tīrīga – liels monopols uz 20 gadiem. Mēs pateicām Rīgas domei, ka Rīgā jābūt konkurencei atkritumu apsaimniekošanā, kā tas ir bijis līdz šim. Atkritumu radītājiem, kas ir gan uzņēmumi, gan privātpersonas, jābūt iespējai izvēlēties starp piedāvājumiem. Gan iedzīvotāji, gan firmas sāka sūdzēties, ka viņiem jānoslēdz līgumi ar jaunajiem apsaimniekotājiem, bet līgumu projektos ir dramatiski nosacījumi, pakalpojumu sadārdzinājums par 40% un augstāk. Tādas ir monopola izpausmes. Konkurences padome uzskata, ka konkurence atkritumu apsaimniekošanā ir iespējama un nepieciešama un monopolam tur nav vietas, tāpēc tika uzsākta pārkāpumu lieta, kas vēl nav pabeigta un turpinās,” komentēja Ābrama.

“Ja pašvaldība ļauj šādā veidā tik ievērojami celt tarifus, tad kāda vairs tur regulācija? Monopols uz 20 gadiem un neierobežotas iespējas celt cenas. Vai tā ir patīkama un brīvā tirgus apstākļos vajadzīga situācija, kad cilvēks ir spiests maksāt tik, cik viņam prasa, un nav iespējas izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju? Cilvēki ir spiesti slēgt neizdevīgus līgumus. Rīgas dome aizsedzas ar nepieciešamību šķirot atkritumus, taču, ja iedzīvotāji šķiro atkritumus, tad par šķirošanu nav jāmaksā – būtu jāmaksā tikai par savākšanu. Bet vienalga bija paredzēts celt cenas. Tas ir absolūts nesaimnieciskums, iedzīvotāju interešu ignorēšana un neierobežotas iespējas monopolam celt cenas. Gandrīz 700 miljonus eiro mēs būtu samaksājuši tāpēc, ka Tīrīga bija izdomājusi pirkt jaunas mašīnas, lai gan pašreizējās vēl arī būtu pietiekami labas. Jaunas mašīnas, jauni konteineri, it kā būtu jāsāk dzīve no nulles un atkritumi iepriekš nemaz nebūtu vākti. Un par to maksātu iedzīvotāji. Monopols jau parādīja savus zobus,” izteicās Ābrama.

Foto: F64