Urbanovičs: Nodokļi ir uzmanības novēršanas manevrs no ļoti daudzām problēmām

Nodokļu reformu taisīs tādu, ka par valdības finanšu orģijām maksās kāds cits, intervijā “Neatkarīgajai” pauda partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Pēc viņa sacītā, esošā valdība ir apradusi ar domu, ka nav iespējama kāda nebūt pretestība: “Opozīcijai nav iespēju uzspiest viņiem debates par to, ko viņi dara un grasās darīt. Valdošās partijas ir iedomājušās, ka pašas visu zina un prot, un nevienā neklausās. Viņi nedomā, vai viņu lēmumiem būs labas vai sliktas sekas. Viņi var lēmumus mainīt vai brīnīties, ka, atkārtojot vienas un tās pašas darbības, rezultāts atkal ir tas pats. Tā ir tāda šā brīža domāšana kā mušai viendienītei. Covid-19 ir ļoti ērts. Visā pasaulē daudzām valdībām tas ir ērts, jo priekšnieki, aizbildinoties ar koronavīrusa draudiem, var neņemt galvā savas valsts pamatlikumus un likumus. Viņi tiem uzspļauj.”
“Mūsu politiskā elite stāsta, ka naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis, taču redzams, ka ar ekonomiku nupat ir dziļā bedrē. [..] Naudas nav un arī nebūs, tāpēc ir izdomāts piespiest maksāt vairāk nodokļu tiem, kam tā vēl kaut cik ir palikusi un kas nav aizbraukuši. Viņi vispār nerēķinās ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar knapu izdzīvošanu. Tos pat neievērtē savās aprēķinu tabulās. Kas gan ir visādi mākslinieki, kultūras darbinieki, muzikanti? Varai ir interesanti tikai tie, kuri to slavē, bet tie, kas to nedara, var gaidīt, kad atvērsies reisi uz Londonu. Nodokļu reformu taisīs tādu, ka par valdības finanšu orģijām maksās kāds cits. Valdošie politiķi ir ierāvušies savā Covid-19 kapsulā, kur viņi runā cits ar citu un domā, ka ārpusē ir tikai tie, kas ne ar ko nenodarbojas vai aplaudē viņiem,” pauda politiķis.
Runājot par Finanšu ministrijas nodokļu izmaiņu piedāvājumu, viņš uzsvēra, ka nav skaidrojuma, kāds no to izmaiņām būs labums.
“Ko viņi tur valdībā dara? Nu labi, par veselības ministri Ilzi Viņķeli (“Attīstībai/Par!”) zinām, ka viņa klausa infektologiem un bar neapzinīgos. Tas labi. Vismaz viena īsta spītniece īstajā laikā. Ko tālāk? Kā būs ar labklājības celšanu, par kuru bez skumjas ironijas grūti runāt? Cik ilgi visu norakstīs uz visādām vēstures nelaimēm un slimībām? Mums stāsta, ka vajag iztērēt miljardus, lai pie mums amerikāņu karavīri var uzturēties. Bet te ir problēmas. Ir neticība NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijai. Kamdēļ mums vajadzīgi vecas militārās tehnikas pirkumi? Kādēļ nevarētu izveidot Latvijā lielu, modernu militārās medicīnas centru? Un Latvija varētu profilēties NATO valstīs kā augstas klases medicīnas zeme. Šādu centru varētu izmantot gan karavīru, gan civilistu ārstēšanai. Nevis NATO spiegošanas izcilības centrs, bet NATO veselības izcilības centrs! Kas tas būtu par ieguvumu mūsu nelaimīgajai, slimajai sabiedrībai! Šādam centram viegli varētu atrast vietu, nevajadzētu izcirst hektāriem meža, kā tas ir izdarīts poligona vajadzībām Latgalē. Latvijā varētu atrast piemērotu gleznainu vietu ar veselīgu gaisu, kur iekārtot supermodernu hospitāli, un brīžos, kad nav karu un ievainoto, tur varētu ārstēt vietējos iedzīvotājus. Es šādu ideju jau sen piedāvāju, bet valdošie politiķi izliekas, ka nedzird. Covid-19 epidēmija nav ne pēdējā, ne pirmā, un būs vēl. Būtu lieliski, ja mums pašiem būtu savas laboratorijas, kurās ārsti varētu pētīt un atrast tām zāles,” sacīja Urbanovičs.
Vaicāts, vai Finanšu ministrijas plānā par nodokļu izmaiņām ir kāds smalks politisks aprēķins, Urbanovičs norādīja, ka var būt divi skaidrojumi: “Pirmais skaidrojums redzams slavenajā fotogrāfijā, kur Krišjānis Kariņš saņem no Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dāvanā hokeja krekliņu un abi laimīgi un draudzīgi smaida. Varbūt ir vajadzība izvirzīt priekšplānā nodokļus, lai cilvēki mazāk ievēro muļķīgos gājienus ārlietās? Jo arī mūsu ministri par situāciju Baltkrievijā izsakās dīvaini. Pēc tam gan viedokli maina. Un pēc tam varbūt atkal mainīs. Pēc manām domām, nodokļi ir uzmanības novēršanas manevrs no ļoti daudzām problēmām – cilvēki sāk uztraukties par nodokļiem un aizmirst to, par ko sāpēja galva vakar. Ar nodokļu tēmu var visādi manipulēt, un cilvēks ar to var kādu laiku būt aizņemts, gudrojot, kas atkal, ko tas nozīmē man, cik tas būs un kā?”
“Alkatīgi un pat koruptīvi ierēdniecība veido visas reformu koncepcijas, sākot ar izglītību un beidzot ar pašvaldību reformu. Pret to zāles ir atklātība un atklāta saruna. Valdošajiem politiķiem ir divas iespējas – vai nu izstāstīt un paskaidrot cilvēkiem, kāds no reformām ir labums, vai nelikties ne zinis un neko nepaskaidrot. Bet tad taps aizvien vairāk redzams, ka valdība nedara un negrib darīt tautai neko labu. Kāpēc viņi domā, ka ir gudrāki par tautu? Šodien viņi ir virsotnē, bet rīt būs aiz borta,” rezumēja politiķis.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk