• Tweet

Ēdināšanas uzņēmumiem jau sākot no ārkārtējā stāvokļa ieviešanas pirmajām dienām un arī patlaban ir ļoti sarežģīts laiks darbības nodrošināšanai. Sakarā ar apmeklētāju skaita apsīkumu un apgrozījuma sarukumu, daļai darbinieku pienāktos dīkstāves pabalsts. Tomēr daudziem uzņēmumiem nācies saskarties ar sarežģījumiem. Piemēram, tiek attiekts dīkstāves pabalsts darbiniekam tikai tāpēc, ka tam ir vēl otra darba vieta, citā gadījumā tas ir bijis kopšanas pabalsts ģimenes loceklim invalīdam, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija.

“Satraukumu rada valsts atteikums sniegt atbalstu – dīkstāves pabalstu darbiniekiem. Uzņēmējam jāmaksā tik un tā, Darba likuma 74 pants nosaka, ka ir jāmaksā alga. Rezultātā ieņēmumu nav, strādāts nav, bet algai jābūt,” satraukts kāds uzņēmējs.

Pēc 12.marta, reizē ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ēdinātājiem apgrozījums saruka kā “ar nazi nogriezts”. Tiem, kas patlaban tomēr vēl turpina dabību, apgrozījums krities par 70-80%. Strādājošiem uzņēmumiem nākas samazināt darbinieku skaitu, tāpēc daļa no tiem atrodas dīkstāvē.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izveidotais Tirdzniecības krīzes centrs monitrē, kāda situācija ir ēdināšanas jomā gan Rīgā, gan ārpus tās. Ēdināšanas uzņēmumi ir tie, kas turpina “sildīt” ekonomiku arī visai sarežģītos apstākļos.
Uzņēmumi izmanto dažādus veidus, kā nopelnīt, piemēram sadarbojas ar ēdienu piegādātājiem Wolt un Bolt Food.

Daži samazinājuši gan cenas, gan izstrādājuši jaunus piedāvājumus uzņēmumiem un paši veic piegādes līdz norādītai adresei. Tiek tērēta nauda un pastiprināti pievērsta uzmanība sanitārajām normām – pielietoti gan dezinfekcijas līdzekļi, gan izvietota informācija, kā jāievēro distance.

“Liels atbalsts ēdinātājiem šobrīd ir pastāvīgā klientūra, kas ir gadu gadiem apmeklējuši savu iemīļoto kafejnīcu vai krodziņu. Patīkami no viņiem dzirdēt, ka klienti ar savu apmeklējumu grib fnansiāli atbalstīt uzņēmuma pastāvēšanu. Nākot šurp vai veicot pasūtījumus, viņi cer, ka arī nākotnē varēs turpināt nākt pie mums nevis lai uzņēmums aizveras. Darbā arī maksimāli iesaistās viss uzņēmuma vadības personāls. Valdes locekļi, paši strādā bārā un apkalpo klientus zālē,” atklāj “Lidojošā varde” vades loceklis un LTA valdes līdzpriekšsēdētājs. Dainis Domiņš.
Restorāna “Ali Baba” īpašnieks Mehmets Ali Sekers saka: “Nezinu, kā savu biznesu uzturēt šajā laikā. Vienīgi draugi palīdz. Ļoti slikti veicas arī pārdošana arī ar līdzņemšanai sagatavotajam ēdienam, izmantojot Wolt un Bolt Food piegādes. Dod, Dievs, lai ātrāk beidzas šis vīruss un ierobežojumi. Mans uzņēmums ir PVN maksātājs un, ņemot vērā, ka esmu maksājis visus nodokļos, gribētu cerēt saņemt valsts atbalstu. Tiek prasīts nodokļos tik ļoti daudz, ka mazs uzņēmums to nespēj samaksāt. Vēlētos, lai likumi būtu tādi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Ja nāksies slēgt savu biznesu, tas būs ļoti slikti. Patlaban maksāju no savas kabatas darbiniekiem, kamēr tie sēž mājās. To daru, lai viņi neaizietu no darba, jo būs vajadzīgi vēlāk restorāna darbībai atgriežoties normāliem apstākļiem. Šobrīd mazais bizness ļoti cīnās par savu pastāvēšanu.”

Aizrauklē, Lielvārdē

Daļa to uzņēmumu, kuru pamatdarbība ir tikai ēdināšana izdzīvot nevar, īpaši tas attiecas uz reģioniem. SIA “Imiga” ir divas ātrās apkalpošanas kafejnīcas Aizkrauklē – “Panna”, kas atrodas IGA tirdzniecības centrā, sestdienās, svētdienās un svētku dienās strādāt nedrīkst, otru jaunatvērto kafejnīcu “Pērses Panna” uzņēmums slēdza. “Jaunas kafejnīcas atvēršana prasīja līdzekļus, mums tagad nav iekrājumu. Koknesē ir kafejnīca “PannaCafe”, ko atvērām 2019. gada jūnijā. šobrīd tai samazinājām darba laiku. Aprīlī pirms Lieldienām bija „zemākais punkts”, kad reģionos kafejnīcas un restorāni praktiski netika apmeklēti. Sākot ar aprīļa beigām situācija nedaudz uzlabojās. Tā kā saņēmām „nodokļu brīvdienas”, ceram, ka spēsim sakārtot darbību. Pesimisms ir mazinājies salīdzinot ar to brīdi, kāds bija iepriekš. Daudznozaru uzņēmumam ir labākas izredzes izdzīvot. Mums ir arī SIA “Māris & CO” – ātrās apkalpošanas kafejnīca „Panna” Lielvārdē, būvmateriālu veikali “Mājai Dārzam” Lielvārdē un Jumpravā, kā arī pārtikas veikals LaTS un konditorejas cehs Jumpravā. Veikalu „Mājai Dārzam” patlabam pircēji apmeklē iepērkoties pavasara darbiem, tas akumulē zaudējumu no citām struktūrām. Skaidri vēl nezinām, kā būs turpmāk, gribētos, lai dzīve ātrāk atgriežas normālā ritmā, bet grūti to sagaidāt,” saka uzņēmējs Māris Mālmeisters no Lielvārdes.

Daugavpilī

“Situācija ir tāda, ka vienu restorānu slēdzām, samazinājām darbinieku skaitu. Pieteicāmies VID dīkstāvei, visi kritēriji atbilst, nodokļus esam maksājuši,bet viens kritērijs neatbilst – tie ir 30% apgrozījuma kritums. Pirms gada martā pārņēmām uzņēmumu, uzsākām darbību, un tobrīd nebija ienākumu. Pieprasījums arī bija visai neliels, maz apmeklētāju. Par to uzrakstījām vēstulē skaidrojumu VID, bet saņēmām negatīvu atbildi,” par to, kādu iemeslu dēļ formāli neuzrādās apgrozījuma kritums un dīkstāves pabalsts atteikts, stāsta uzņēmējs Pāvels Fonarjovs no ģimenes restorānuam “SkovoroTka”  Daugavpilī.

Šādu vai arī līdzīgu iemeslu dēļ ir uzņēmumi, kam formāli neuzrādās apgrozījuma kritums un dīkstāves pabalsts tiek atteikts. Atliek vien cerēt, ka daudzas jaukas vietējo iedzīvotāju un tūristu iemīļotas ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas spēs savu darbu turpināt.

Atvieglot darbu ēdinātājiem

LTA aicina Zemkopības ministriju mainīt ministra rīkojumu par roku dezinfekcijas nodrošināšanu apmeklētājiem, aizstājot to kā ieteicamu nevis obligātu. Ekonomikas ministra rīkojumu, ka pie viena galdiņa drīkst atrasties ne vairāk par diviem apmeklētājiem, izņemot, ja tie ir vienas ģimenes locekļi, grozīt, atļaujot pie viena galdiņa atrasties četriem cilvēkiem, kuri nav vienas ģimenes locekļi. Prasību “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu sabiedriskās ēdināšanas vietās” aicinām grozīt, nosakot, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās uz terasēm tiek nodrošināts 1,5 metru distance starp galdiņiem.

Tirdzniecības krīzes centrs izsaka pareicību Rīgas domes pagaidu administrācijai par to, ka tā nākusi pretim uzņēmējiem un rīdziniekiem, atceļot kafejnīcu un bāru āra terases nodevu piemērošanu, un aicinām arī citas pašvaldības rīkoties līdzīgi.