Finanšu ministrs: Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru
Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, lai, vīrusa krīzei beidzoties, varētu momentā atsākt uzņēmējdarbību, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
“Mēs uzskatām, ka turpmākie divi trīs mēneši ir nenoteiktības laiks. Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, darbiniekus, darba vietas un radīt iespējas uzņēmējiem tikt pie finanšu līdzekļiem, jo bez tiem nav iespējama uzņēmējdarbība. Uzņēmumiem, kuriem būs problēmas ar Covid-19, būs iespēja pieteikt darbiniekus dīkstāvei, un Valsts ieņēmumu dienests samaksās nevis uzņēmumiem, bet tieši katram darbiniekam par dīkstāvi, vadoties no viņu maksātajiem nodokļiem,” uzsvēra ministrs.
Pēc viņa sacītā, Krīzes likumā ir daudzas lietas, kas vērstas uz to, lai vairāk līdzekļu paliktu uzņēmējiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem PVN tiks atmaksāts nevis reizi gadā kā iepriekš, bet katru mēnesi. Tam atvēlēti aptuveni 60 miljoni eiro budžeta naudas.
“Gada atskaišu iesniegšanu mēs pārceļam uz jūnija beigām, lai slimības izplatīšanās laikā iedzīvotājiem nebūtu jānonāk tiešā kontaktā ar VID darbiniekiem. Vēl valdība atjaunoja Altum kredītu un garantiju programmu. Šī programma ir atjaunota garantijām 750 miljonu eiro apmērā un kredītiem 200 miljonu eiro apmērā. Tur ir trīs galvenās mērķa grupas. Pirmā ir uzņēmēji, kuriem vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi.Tas ir darba algām, materiālu iepirkšanai un tamlīdzīgām vajadzībām,” sacīja Reirs.
“Otrā grupa ir tie, kas apgrozījuma krituma dēļ nonāk slikto kredītu sarakstos pēc tiem normatīviem, kas ir bankām starptautiski noteikti. Lai nebūtu kā 2008. gadā, kad bankas atbrīvojās no šādiem uzņēmumiem un atprasīja kredītus, valsts garantēs. Tās ir īstermiņa problēmas. Un valsts var garantēt, lai nepasliktinātu uzņēmumu situāciju. Trešā grupa ir tie uzņēmumi, kuriem bizness pieaug. Ir arī tādi. Daudzu preču sastāvdaļas, kas agrāk tika ražotas Āzijā, tagad līdz Eiropai nenonāk, jo piegādes ir pārtrūkušas. Un Eiropas uzņēmumi meklē, kur izvietot pasūtījumu. Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir piedāvājumi ražot, un tad ir nepieciešams steidzīgi palielināt kapitālieguldījumus. Un arī šādiem mērķiem tiks izsniegti aizdevumi,” norādīja Reirs.
“Kredīti, garantijas, nodokļu pārcelšana darbojas uz visu uzņēmējdarbības vidi, bet sociālā programma darbosies uz tiem uzņēmumiem, kuri ir reāli cietuši no koronavīrusa krīzes. Kā pirmie tiks izskatīti uzņēmumi, kuriem krīzes dēļ ir apstājies bizness – tūrisma uzņēmumi, starptautiskie pārvadātāji, ēdināšana, viesnīcas. Lai saglabātu šo uzņēmumu infrastruktūru uz nenoteiktības laiku, valsts tiem garantēs dīkstāves pabalstu,” skaidroja ministrs.
“Ir svarīgi saglabāt biznesa infrastruktūru, lai, vīrusa krīzei beidzoties, varētu momentā atsākt uzņēmējdarbību, lai valsts varētu iekasēt nodokļus un apmaksāt pakalpojumus. Mēs rēķinām, ka pabalstu programma pirmajiem diviem mēnešiem prasīs 200 miljonu eiro. Šī nauda gulsies uz valsts parāda. Tā netiks ieskaitīta deficītā, bet tik un tā gulsies uz valsts parāda. Altum programmas ir finanšu instrumenti – tie ir aizdevumi. Premjers Krišjānis Kariņš paziņoja par miljardu eiro. Tie ir mūsu līdzekļi, Valsts kasē esoši. Bet vēl visām amatpersonām, kuras strādā pasaules finanšu institūcijās, ir dots uzdevums mobilizēt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai tie mums būtu pieejami,” turpināja Reirs.
Viņš informēja, ka Eiropas Investīciju bankā ir parakstīts līgums 400 miljonu eiro apjomā. “Ir panākta vienošanās, ka šos līdzekļus mēs varēsim izmantot krīzes pārvarēšanai. Šos līdzekļus valsts varēs izlietot kā garantijas vai aizdevumus. Mums nav jāiztērē visi 400 miljoni. Vēl ir 600 miljonu, kas ir Eiropas Savienības fondos, un šo naudu arī ir iespējams pārprogrammēt. Varbūt būs jāatsakās no kādām programmām, kas tagad vairs nav prioritātes. Līdz ar to kopā tie ir divi miljardi eiro,” sacīja Reirs.
“Arī Pasaules banka veido programmas krīzes pārvarēšanai. Visu informāciju, kas mums ienāk, mēs nododam tālāk uzņēmējiem, lai viņiem būtu iespēja izvērtēt, kādas ir viņu iespējas dabūt finansējumu. Jo daudzas no šīm programmām nav valsts programmas, tās ir uzņēmējdarbības programmas trešajās valstīs. Daudzi mūsu uzņēmēji veic darbību trešajās valstīs, un viņiem ir iespēja piesaistīt šos līdzekļus. Notiek aktīvs darbs ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un citām uzraugošajām Eiropas līmeņa institūcijām, lai samazinātu prasības mūsu komercbankām par kredītu kvalitāti un tās varētu aktīvāk izsniegt kredītus. Mēs gribam Eiropas Investīciju bankas programmu, kas ir 400 miljonu eiro, palielināt uz lielāku summu. Šī programma ir mums izdevīga tādā ziņā, ka tā neradīs mums saistības pilnā apjomā, bet tikai tajā apjomā, ko izmantosim,” pauda Reirs.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālāk
