• Tweet

Šobrīd situācija ir sarežģīta, bet nav bezcerīga, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Runājot par “Covid-19”, Strautiņš uzsvēra, ka ir dažādi scenāriji: “Vai nu izdosies vīrusa izplatīšanos nospiest līdz ļoti zemam līmenim kā Ķīnā, vai tiks atrasts medicīnisks risinājums, vai arī, kā tagad arvien atklātāk runā jau divas valstis, šī slimības epidēmija izskries cauri populācijai. Runa ir par Lielbritāniju un Nīderlandi. Viņi par šādu variantu spriež, ka tā varbūt notiks.”

“Ceļš atpakaļ nebūs tik ātrs. Īpaši jau finanšu tirgos, kur milzīgs kritums notika, burtiski, dažās dienās. Nedomāju, ka akciju tirgi dažās dienās atgriezīsies februāra līmenī, bet kaut kādā brīdī gan finanšu tirgos, gan ekonomikā kopumā atlabšana būs, un tā būs strauja. Domāju, ka šī epidēmija neietekmēs pasaules ekonomikas potenciālu,” prognozēja ekonomists.

Pēc viņa sacītā, šīs epidēmijas rezultātā cilvēki pārdomās savu attieksmi pret dabu, jo ir skaidrs, ka civilizācija pēdējās desmitgadēs ir bijusi ļoti sekmīga mūsu sargāšanā no dabiskās izlases, bet izrādās, ka šīm spējām ir robežas: “Ir dažādi scenāriji par kādām lielām dabas katastrofām – spēcīgu Saules magnētisko vētru un citām. Dabas spēki ir ārkārtīgi vareni, un iespējami dažādi spēcīgi satricinājumi. Jāatceras, ka pasaule ir neprognozējama, mēs to pilnībā nesaprotam, un pret dabu jāizturas ar cieņu.”

Viņaprāt, šajā brīdī aizņemties ir laba doma. “Es Finanšu ministrijas un Valsts kases vietā to darītu, izmantojot brīdi, kad ir kaut kāda panika un visi grib noglabāt savus aktīvus kaut kādu drošo valstu vērtspapīros. Šobrīd likmes ir tik zemas, ka mums tiks samaksāts par šīs naudas glabāšanu,” pauda Strautiņš.

“Fiskālā politika ir valsts budžeta politika, bet monetārā politika ir tā, kas ietekmē procentu likmes. Līdz šim galvenais uzsvars bija uz zemo likmju politiku, kas bija pareizi, bet šī politika nevar izdarīt visu. ECB turēs procentu likmes ļoti zemā līmenī un turpinās pirkt dalībvalstu vērtspapīrus, palīdzot tām saglabāt zemas aizņemšanās izmaksas. Tādā veidā ECB centīsies radīt sava veida aizvēju no šīs vētras, lai šajā aizvējā valdības var drošāk iet finanšu tirgos, aizņemties un tērēt atbilstoši savām prioritātēm. To pasākumu daudzveidība, par ko Eiropā šobrīd runā, ir fantastiska. Darba algu līdzfinansēšana, nodokļu nomaksas atlikšana, elektrības rēķinu apmaksas atlikšana, eksporta kredītu garantijas un daudz kas cits. Arī Latvijā jau ir parādījušies priekšlikumi par to, kādā veidā jāatbalsta uzņēmējdarbības vide, it īpaši stratēģiski svarīgi uzņēmumi. Pavisam droši tiks atbalstīts airBaltic. Normālos laikos šādā situācijā Brisele uzreiz kratītu ar pirkstu. Pamatoti, jo ir labi, ka pastāv valsts atbalsta ierobežojumi. Ja mums būtu jāsacenšas naudas mešanas sacensībās ar Vāciju vai Franciju, tad mēs tajās nekad neuzvarētu. Šobrīd ir īpaši laiki, un būs grūti pasaulē atrast kādu aviosabiedrību, kas spētu izdzīvot bez valsts atbalsta,” sacīja ekonomists.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ar parādu ir jāapietas ļoti uzmanīgi, bet uz to jāskatās pēc iespējas plaši.

“Lietuvieši pagaidām tikai runā par šiem pieciem miljardiem. Vēl jau nekas nav darīts. Tur gan ir savs racionālais grauds. Ja tagad Lietuva finanšu tirgos aizņemsies lielu summu, tad tā reālā izteiksmē atdos ievērojami mazāk, nekā būs aizņēmusies, jo likmes noteikti būs zem inflācijas līmeņa. Ja viņi šo aizņēmumu izlietos gudri, lai pasargātu savus uzņēmumus, mājsaimniecības, lai tie pēc krīzes varētu strauji attīstīties, tad viņi noteikti būs ieguvēji. Kopumā uz esošo situāciju gribu raudzīties optimistiski. Situācija ir sarežģīta, bet nav bezcerīga,” rezumēja eksperts.