• Tweet

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ir sapinušies savos argumentos, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Kā zināms, VARAM precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus.

“Šobrīd jau izskatās pavisam kuriozi – Jūrmala ir atstāta kā republikas pilsēta, bet viņai pat nav sava novada, un faktiski Jūrmala vēl pavisam nesen bija viens no Rīgas rajoniem,” žurnālistiem skaidroja Lembergs.

“Tagad Liepāja, Daugavpils un Rēzekne būs republikas pilsētas kā līdz šim un attiecīgi tiem pieguļošie novadi būs patstāvīgi, savukārt Ventspils tāda nevar būt un ministrs Pūce, atbildot uz jautājumu “kāpēc?”, norādīja, ka neesot jautājums par Ventspili, ka Ventspils varot attīstīties, bet Ventspils novadā esot par maz cilvēku,” sacīja Lembergs.

Viņš gan uzsvēra, ka, paskatoties statistiku, Līvānu novadā iedzīvotāju skaits ir par 100 mazāks nekā Ventspils novadā. “Tad rodas jautājums, kāpēc Ventspils novads nedrīkst būt atsevišķi, bet Līvānu novadu drīkst? Pie tam, Ventspils novads ir sešas reizes lielāks nekā Līvānu novads. Ko ir vieglāk pārvaldīt? Nelielu novadu vai lielu novadu?” jautāja Lembergs.

“Te valdības vīri sapinās argumentācijā un viss, ko viņi saka, neatbilst statistikai,” norāda Lembergs.

“Tas, ka parādījās vēl 3 republikas pilsētas un arī šis Jūrmalas stāsts, dod mums ļoti labus argumentus tam, ka plānam, lai Ventspils nebūtu pastāvīga pilsēta un tiktu pielīdzināta pagastam, nav ne sociālekonomiski loģiska pamata, un tas neatbilst arī iedzīvotāju interesēm,” uzsvēra Lembergs.

Tāpat viņš minēja, ka viens no argumentiem, kāpēc vajag atdalīt Rēzekni un novadu, ministrijas ieskatā esot tas, ka iedzīvotāju skaits esot būtiski lielāks pilsētā, nekā novadā.

“Bet, ja mēs paskatāmies statistiku, tad Ventspils pilsētā ir 75% iedzīvotāju, bet Ventspils novadā 25%. Rēzeknes pilsētā ir mazāk par pusi, bet vairāk par pusi ir novadā. Līdz ar to sanāk taisni otrādi – Ventspils ir jāsaglabā, bet Rēzekni nedrīkst sadalīt. Līdz ar to viņi ir sapinušies savos argumentos un tas dod labus iemeslus tiesāties,” rezumēja Lembergs.

Foto: F64