• Tweet

Aizbildinoties ar bezmaksas pieejamību, iespējams, virknei līdz šim viegli apskatāmu dokumentu saņemšana kļūs apgrūtināta, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Uzņēmumu reģistrs ieplānojis izveidot apjomīgu dokumentu datu bāzi, daļu padarot publiski nepieejamu. Tas nozīmēs, ka gan uzņēmējiem savu klientu pārbaude, gan žurnālistiem savu pētījumu veikšana turpmāk varētu būt krietni sarežģītāka.

Līdz šim informāciju par uzņēmumiem un ar tiem saistīto dokumentāciju par maksu varēja saņemt kādā no četriem Latvijā esošajiem datu atkalizmantotājiem: firmas.lv, lursoft.lv, creditreform.lv, kib.lv. No nākamā gada šo funkciju vēlas pārņemt valsts iestāde – Uzņēmumu reģistrs.

Viņu iecere – visu informāciju sadalīt publiskajā un nepubliskajā daļā. Pirmā būtu pieejama visiem bez maksas. Tajā būtu atrodama pamatinformācija par uzņēmumiem un ar to saistītie dokumenti. Savukārt nepubliskajā daļā iekļautos dokumentus varētu saņemt tiesībsargājošās iestādes un pārējie interesenti tikai īpaši pierādot nepieciešamību. Kā noprotams, problēmas ir tieši ar šo otro daļu. Pastāv pamatotas bažas, ka rezultātā dokumentus vienkārši noslēps no sabiedrības. “Mums ir bijusi tiesvedība par šiem jautājumiem. Tiesas atziņa bija skaidra – ne viss, kas tiek iesniegts Uzņēmumu reģistrā, ir izplatāms tālāk. Tātad Uzņēmumu reģistram ir jākalpo kā filtram,” ieceri pamato galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Iemesls šādam tiesas spriedumam meklējams pirms četriem gadiem. Toreiz publisks kļuva ierobežotas pieejamības dokuments no “pedofilijas lietas”. Uzņēmumu reģistrs automātiski šo dokumentu nosūtīja tālāk informācijas atkalizmantotājiem. Rezultātā ikviens varēja tajā atrast no seksuālās vardarbības cietušā bērna vārdu. Toreiz Datu valsts inspekcija sodīja Paideri “par pārāk plašas informācijas nodošanu informācijas atkalizmantotājiem”. Saeimas opozīcija pat pieprasīja tā brīža tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) demisiju. Rezultātā tapa šī inciatīva. Par tās karognesēju nu kļuvis arī pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Viņš gan norāda, ka “šeit ir pamatīgs pārpratums. Tam vispār nav nekāda saistība. Tas mani, Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra darbiniekus pamatoti aizvaino. Ar laiku varbūt nebūs šāda papīra formāta vispār. Tad mums pārmetīs, kāpēc jūs neražojat papīrus un tos nepublicējat?”

Lielākie pretinieki pārmaiņām ir informācijas atkalizmantotāji, uzņēmēji un žurnālisti. Publiski Bordāns un Paidere uzsver, ka informācija kļūs pieejama bez maksas visiem. Taču jau šobrīd secināms, ka dokumenti ir pieejami, bet uzņēmēji, iespējams, nezina, kur tos meklēt.

Pērn stingrākas kļuva prasības daļai uzņēmēju pārbaudīt savus klientus. Tas nepieciešams naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma ietvaros. Tajā pašā laikā dokumentus, kas nepieciešami šādai pārbaudei atkalizmantotājiem vairs nesūtīja. Tos, speciāli pieprasot, varēja saņemt vienīgi Uzņēmumu reģistrā.

Rezultātā šā gada deviņos mēnešos par klientu pienācīgu nepārbaudīšanu Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis jau 155 lēmumus, sodos iekasējot 301 675 eiro. Salīdzinoši, pērn kopējā iekasētā soda nauda nesasniedza pat 14 tūkstošus eiro. “Lursoft” līdzīpašnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Ainars Brūvelis uzskata, ka iemesls sodiem ir tieši dokumentu nepieejamība publiskās datu bāzēs: “Mums pasaka, jums vajag pārbaudīt, vai ir īsts patiesā labuma guvējs, bet vienlaikus pasaka, nē, jums nebūs pieejami dokumenti, kuros jūs varat redzēt reālos parakstus. Proti, ja šie dokumenti arī turpmāk būt pieejami publiski, kā tas bija līdz pagājušā gada augustam, visticamāk, nekādas problēmas īsti nebūtu.”

Pat ja dokumentus izsniegs pēc īpaša pieprasījuma, to ieguves laiks, visticamāk, kļūs krietni ilgāks. Nepubliskajā daļā esošie dokumenti vairs nebūs “viena klikšķa” attālumā. Turklāt, personai būs jāzina, ko tā meklē. “Solījums, ka tas būs pieejams nepubliskajā daļā, ir tikai solījums. Kā tas īsti darbosies pēc tam praksē, cik būs jāpierāda, ka tu tiešām esi žurnālists, ka tu grasījies rakstīt un ko tieši rakstīt? Cik liels būs tas administratīvais slogs, lai varētu piekļūt pat tad, ja tu esi iedomājies, ko tu tur grib ieraudzīt, tas ļoti apgrūtinās darbu,” bažas pauž Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.

Turklāt arī pašiem sistēmas ieviesējiem šobrīd nav skaidrs, kā informācijas pieprasīšana – nodošana notiks. “Pašlaik tam nav tehnoloģiska risinājuma. Tā būtu sarakste, bet Uzņēmumu reģistrs dokumentus pieņem arī elektroniski. Tas nenozīmē obligāti ierasties klātienē vai obligāti sūtīt papīra vēstuli,” skaidro Paidere.

Arī šoreiz dokumentu noslēpšanā aizbildinās ar indivīda tiesībām uz privātumu un datu aizsardzības regulu. Paidere uzskaita, kuri dokumenti turpmāk nebūs publiski pieejami: “nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas reģistrēt uzņēmumu konkrētā adresē, notāra lēmumi par ieraksta izdarīšanu, dalībnieku sapulču protokoli un vēl virkne citu dokumentu.” Taču “de facto” pieredze parāda, ka tieši tie dokumenti, ko plānots noslēpt, ir nepieciešami pētījumu veikšanai. Piemēram, pirms vairākiem gadiem atklājām fiktīvo firmu perēkļus. Tieši publiski pieejamie dokumenti par nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu uzņēmumu reģistrēšanai savās adresēs ļāva secināt, ka, visticamāk, virkne parakstu ir viltoti. Savukārt pagājušās nedēļas “de facto” sižetā skenētie dokumenti bija nepieciešami, lai atklātu “Rīgas kartes” slēgtā līguma saistību ar valdes locekļa biznesa partneriem.

Turklāt dokumenti, kuru pieejamību grib apgrūtināt, nepieciešami ne tikai žurnālistiem, bet arī uzņēmējiem. ,,Ja es būtu uzņēmuma valdē un man ir negodīgs kompanjons, kurš vienkārši grib iztukšot firmas kasi, viņš var iesniegt Uzņēmumu reģistrā viltotu protokolu, ja vajag, viltot lēmumu par to, ka viņš mani atceļ no amata, iztukšot kasi un vēl pat tās pašas dienas laikā reģistrēt jaunas izmaiņas, pasakot, ka tiek iecelts atpakaļ. Es, kurš šajā gadījumā ir palicis iztukšotu firmas kasi, neredzu, kāpēc vispār Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu mani atcelt no valdes,” piemēru min Brūvelis.

Iebildumi par dokumentu noslepenošanu ir arī no Konkurences padomes. Tā uzskata, ka “nav veikts pilnīgs izvērtējums konkrētajiem ierobežojumiem”. ,,Mums pastāv šaubas, vai tiešām ir lietderīgi noteikt likuma aizliegumu, pasakot, kas ir izslēdzams no atkaizmantošanas,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Račko.

Jaunās sistēmas izveidei un uzturēšanai būs nepieciešami 1,2 miljoni eiro gadā. Lai finansējumu nodrošinātu, likumprojektu Saeimā skatīs steidzamības kārtā kopā ar nākamā gada valsts budžetu.