• Tweet

Valsts kontrole sola sekot, vai ministrijas ievēros tām iepriekš adresētos ieteikumus par ārpakalpojumu neizmantošanu juridiskajos jautājumos, un neizslēdz iespēju veikt atkārtotas revīzijas, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ņemot vērā to, ka šā gada septembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pildot ministres Ilgas Šuplinskas vēlmes, tiesvedībai ar LU rektoru Indriķi Muižnieku noslēdza ārpakalpojuma līgumu ar respektablo un dārgo zvērinātu advokātu biroju Bitāns, Eversheds Sutherland, bet jau pirms pieciem gadiem izraisījās pamatīgs skandāls par ministriju slēgtajiem ārpakalpojumu līgumiem, Neatkarīgā vaicāja valsts kontrolierei, vai Valsts kontrole nav mainījusi savu negatīvo attieksmi pret to, ka valsts funkciju veikšanai ministrijas nolīgst ārpakalpojumā advokātu birojus.

Valsts kontrole 2014. gadā veica apjomīgu ministriju un valsts budžeta iestāžu revīziju. Balstoties uz tur atklātajiem faktiem, tā izstrādāja ieteikumus, kā novērst nodokļu maksātāju naudas trallināšanu, pērkot dārgus juridiskos pakalpojumus.

Pamatnostādnes nav mainītas

Ar valsts kontrolieres padomnieces Ilzes Salnas starpniecību Neatkarīgā saņēma E. Krūmiņas komentāru: «Atgādinām, ka publiskai personai ar finanšu līdzekļiem un mantu jārīkojas likumīgi un lietderīgi, tātad – jānodrošina, lai tās rīcība atbilstu normatīvajiem aktiem un mērķi tiktu sasniegti ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Likums nosaka, ka ir aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonu vai darbinieku pienākumos. Likums pieļauj arī izņēmumu, ja nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos, ko nevar nodrošināt institūcijas pašas kompetence, un ja ārpakalpojuma sniedzējs ar savu pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citiem pamatotiem kritērijiem to var veikt efektīvāk.

Valsts kontrole šo jautājumu padziļināti analizēja revīzijā par valsts 2013. gada saimnieciskā gada pārskatu un secināja, ka iestādes iegādājušās juridiskos pakalpojumus no ārējiem pakalpojuma sniedzējiem, lai gan nereti tajās strādā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst šo uzdevumu izpilde, un ne vienmēr pirms ārpakalpojuma iegādes tiek veikts pietiekams izvērtējums par ārpakalpojuma nepieciešamību vai arī tas tika veikts virspusēji.

Pēc revīzijas tika sniegts ieteikums Ministru kabinetam – lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, jāizvērtē nepieciešamība specifisku un sarežģītu juridisko pakalpojumu sniegšanu ministrijām un centrālajām valsts iestādēm nodrošināt centralizētā veidā.

Līdz šim brīdim neviena valdība nav šo jautājumu risinājusi. Valsts kontrole uz to ir norādījusi, veicot arī valsts saimnieciskā gada pārskata revīziju par 2018. gadu. Vienlaikus esam uzsvēruši, ka šim un citiem neieviestajiem ieteikumiem turpināsim sekot turpmākajās revīzijās, iespējams, izvērtējot jautājumu atkārtoti.»

Nepamatoti tēriņi

Par 2013. gadu veiktajā Valsts kontroles revīzijā atklājās, ka ministrijas un valsts budžeta iestādes juridiskajiem ārpakalpojumiem tērējušas iespaidīgas summas, kuras, iespējams, tērētas nelietderīgi. Par šādiem Valsts kontrole atzinusi Finanšu ministrijas tēriņus 366 981 lata apmērā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tērēto 38 391 latu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tērētos 28 012 latus, Labklājības ministrijas tērētos 13 655 latus, Iekšlietu ministrijas tērētos 7163 latus, Tieslietu ministrijas tērētos 3632 latus, Veselības ministrijas tērētos 3122 latus, Ekonomikas ministrijas tērēto 1271 latu, IZM tērētos 865 latus un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tērētos 450 latus.

Revīzijas gala dokumentā Valsts kontrole cita starpā norādījusi: «Pastāv risks, ka 2013. gadā vismaz 463 542 lati ir izlietoti, nenodrošinot iestādes

mērķu sasniegšanu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, jo valsts pārvaldes iestādēs tiek nodarbināti darbinieki, kuru pienākumos ietilpst iestādēm uzticēto uzdevumu izpilde, tomēr iestādes iegādājas ārpakalpojumus, pamatojot to ar nepietiekamu iestādes darbinieku kompetenci un ekspertīzi attiecīgajos jautājumos, ne vienmēr veicot izvērtējumu par šādas ekspertīzes nepieciešamību vai arī veicot to virspusēji.»

Nekompetenti ierēdņi?

Viena no I. Šuplinskas vadītās IZM struktūrvienībām ir Juridiskais un nekustamo īpašumu departaments, kurā strādā 11, jādomā, augstas kvalifikācijas juristi, kuriem vismaz teorētiski nevajadzētu rasties problēmām pārstāvēt ministrijas intereses tiesā. Juristi strādā arī citos IZM departamentos, piemēram, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā strādā trīs juriskonsulti.

Jāatgādina, ka tikai trīs partijas KPV LV ministri valdības sēdē balsoja pret tiesvedības turpināšanu ar LU rektoru. Neraugoties uz valdības sēdē pausto atbalstu I. Šuplinskas politiskajām ambīcijām, arī premjers Krišjānis Kariņš publiski izteicās negatīvi par valdības tiesāšanos ar LU rektoru.

Jāatgādina, ka IZM ārpakalpojuma līguma nosacījumus, tostarp advokātu birojam maksātās naudas apjomu, neizpauž. Neatkarīgā jau ir vērsusies ministrijā ar oficiālu pieprasījumu summu atklāt.

Foto: F64