• Tweet

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) apzināti sagroza faktus un interpretē sev izdevīgā gaismā dažus apstākļu, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Runājot par Augstākās tiesas (AT) lēmumu, ar kuru viņa atlaišanai nav saskatīts pamats, Kalnmeiers norādīja, ka tieslietu ministra Bordāna motīvi, izsakot viņam neuzticību, bija klaji politiski.

“17. maijā Bordāna kungs izplatīja medijiem paziņojumu, kurā bija ietverti dažādi pārmetumi man, un aicināja Ministru kabinetu (MK) vērtēt manu atbilstību amatam. Šāda kārtība Prokuratūras likumā nav paredzēta, un MK iesniegtajā ziņojumā no 18 lapām sešas bija veltītas divu vēl nepabeigtu kriminālprocesu iztirzāšanai – tā ir tiesā esošā Jura Juraša apsūdzība un KPV LV un tās vadītāja Ata Zakatistova lieta. Kur tad vēl klajāki politiski motīvi, kā rosināt ģenerālprokurora atlaišanu tādēļ, ka pie kriminālatbildības ir saukti koalīcijas pārstāvji? Turklāt politiskas iejaukšanās draudus prokuratūras darbā ir saskatījusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kuras Darba grupa korupcijas jautājumos publiskā paziņojumā paudusi, ka valdības vairākkārtēja un atklāta ģenerālprokurora kritika “var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā”,” skaidroja Kalnmeiers.

Pēc viņa domām, JKP bija plāns atriebties viņam un radīt spiedienu uz prokuroru, gan tiesu. “JKP arī sociālajos tīklos izplatīja mājienus prokuroram, ka viņam par Juraša lietu būs jāatbild. Tā ir klaja ietekmēšana,” pauda ģenerālprokurors.

“Līdz šim klaja spiediena nebija, bet šos varētu raksturot kā pirmos skaļākos gadījumus, kad atklāti valdībai tieslietu ministrs norāda, ka viņš nepiekrīt tam, kā notiek konkrētā kriminālprocesa virzība! Tā nedrīkst darīt! Tāpēc ir likumā noteikta kārtība, kā šie procesi notiek, kas drīkst pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumus, kurš par ko ir atbildīgs, turklāt eksistē tiesa, kura izlemj, vai persona ir vainīga, vai nav. Kā lai rīkojas tiesnesis, rajona un apgabalu tiesu tiesneši, kuri ir disciplināri pakļauti tieslietu ministram, ja ministrs paziņo, ka viss ir safabricēts? Ar to ministrs jau ir netieši veicis tiesneša ietekmēšanu, kurš lietu izskatīja,” uzsvēra Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka tas nav vienīgais gadījums. “Arī attiecībā par Latvijas Universitātes rektoru Bordāns valdības sēdē paziņoja, ka nevienā tiesas instancē Indriķa Muižnieka prasība netiks apmierināta. Kā tieslietu ministrs var komentēt vēl nenotikušu vai spēkā neesošu tiesas nolēmumu! Patīk vai nepatīk, bet nedrīkst amatpersonas komentēt lietas, kuras atrodas procesā,” uzsvēra Kalnmeiers.

Pēc viņa teiktā, bez jebkāda pamatojuma sakot, ka tiesa ir lēmusi nepareizi, tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās tiesai. Ja tiesa būs pieļāvusi kādu kļūdu, to izlems augstākas instances tiesa, un tad tas kļūs zināms. Bet, ja valsts amatpersonas vēl pirms procesa sāk komentēt, ka izlemts nepareizi, it īpaši, ja to dara amatpersona, kurai ir tiesības uzsākt disciplinārlietas pret tiesnešiem, tad šāda rīcība nav atbalstāma.

Viņa ieskatā, Bordāns apzināti sagroza faktus un interpretē sev izdevīgā gaismā dažus apstākļus. “Informatīvais ziņojums nav likumā noteikts pamats ģenerālprokurora atstādināšanas procedūras uzsākšanai. Prokuratūras likumā ir noteikts, ka to uzsāk pēc ne mazāk kā 34 Saeimas deputātu parakstīta dokumenta, bet tāds dokuments 17. maijā, kad Bordāns valdībā iesniedza ziņojumu, vēl nebija un AT priekšsēdētājam nebija nekāda likumīga pamata uzsākt pārbaudi. Ja tieslietu ministrs nepārzina likumu un tikai interpretē visu, kā viņam izdevīgāk, tas liecina par viņa juridisko zināšanu līmeni. Arī tas, ka es esot tūlīt skrējis pie AT priekšsēdētāja sarunāt, ir faktu sagrozījums. Vairāk nekā mēnesi pirms 17. maija AT bija nozīmēta starpinstitucionālā sanāksme, kurā piedalījās Ģenerālprokuratūras pārstāvji, tostarp es, VID un citu institūciju vadība, lai apspriestos par nodokļu parādu iekasēšanas problemātiku. Kad mēs atnācām, Bičkoviča kungs vēl nebija zālē, un, kad aizgāja, mēs vēl palikām.Tieši tāpat tagad tiek sagrozīti fakti un izplatīti paziņojumi, ka AT priekšsēdētājs un ģenerālprokurors gatavo sev mantiniekus, pietuvinātus cilvēkus. Šim kārtējam nekompetentajam paziņojumam nav nekāda reāla seguma, un tas liecina par to, ka tieslietu ministrs nepārzina amatpersonu iecelšanas kārtību. AT priekšsēdētāja amata kandidātus izvirza AT plēnums – visu AT tiesnešu kopsapulce. Ja kāds uzskata, ka AT priekšsēdētājs spēj ietekmēt visu AT tiesnešu viedokļus, tad lai viņš tā domā!” rezumēja ģenerālprokurors.

Foto: F64