• Tweet

Nepieradinātās mūzikas festivāls „Skaņu mežs’2019″, kas norit 5., 11., 12. oktobrī, papildina savu koncertprogrammu ar avangarda komponista Elvina Lusjē (Alvin Lucier) un vijolnieka Ērvina Arditi (Irvine Arditti) meistarklasēm, kas notiks Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas LMT kamerzālē 10. un 11. oktobrī. Meistarklases ir atvērtas kā mūzikas profesionāļiem tā citiem interesentiem, un to apmeklējums ir bezmaksas.

Ērvina Arditi meistarklase kompozīcijā un vijoļspēlē noritēs 10. oktobrī, 14:00 – 15:00.

Arditi pazīstams kā kolektīva Arditti Quartet dibinātājs. Medijs The Guardian viņu nodēvējis par „ekscentrisku muzikālu ģēniju”, bet avīze Telegraph – par „ekstrēmu vijolnieku”.

Arditi ir sniedzis pasaules pirmatskaņojumus daudziem darbiem, kas ir tikuši rakstīti īpaši viņam – to autoru vidū ir tādi ievērojami 20. gs. komponisti kā Jannis Ksenakis, Luka Frančeskoni, Braiens Fernīho, Džonatans Hārvijs un nesenais „Skaņu meža” viesis Džeimss Dilons. 2014. gadā Hadersfīldas universitāte piešķira Arditi goda doktora grādu, publiskajā paziņojumā piebilstot, ka „viņa panākumi jaunās mūzikas laukā ir nepārspējami”.

Ērvins Arditi ir dzimis 1953. gadā. 16. gadu vecumā viņš uzsāka mācības Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā, 1976. gadā kļuva par Londonas simfoniskā orķestra dalībnieku un jau 1979. gadā tika iecelts par koncertmeistara vietnieku.

Arditti Quartet, nozīmīgākais Ērvina Arditi ansamblis, tika dibināts 1974. gadā, un savu sākotnējo slavu ieguva, pateicoties mērķtiecīgai tehniski prasīgu darbu iekļaušanai savā repertuārā. Līdzīgi kā pats Ērvins Arditi, kvartets tiek uzskatīts par nozīmīgu laikmetīgās mūzikas virzītājspēku, kura repertuārā tiek veikts liels uzsvars uz šobrīd dzīvojošu komponistu darbiem un nereti atonālu, sarežģītāku skanējumu. „Nekas nav neiespējams, ja tam velta pietiekami daudz mēģinājumu,” viņš savulaik sacīja kādā intervijā. Pateicoties šai padziļinātajai interesei par gan pret klausītājiem, gan pret izpildītājiem prasīgo laikmetīgās mūzikas pusi, Ērvinam Arditi kritiķu vidū ir gan piekritēji, gan skeptiķi: medijs The Guardian viņu ir nodēvējis par „laikmetīgās mūzikas izcilāko proponētāju”, taču viņa kvarteta darbība tikusi dēvēta arī par „striktu, sausu un intelektuālu” (avīze The Stage) un tādu, kas „teju apzināti tiecas parādīt, ka „jaunā mūzika” spēj dzīvot savā, pretenciozi pašcentrētā pasaulē” (avīze Telegraph). Arditti Quartet 1999. un 2002. gadā saņēma žurnāla „Grammophone” balvu par labāko laikmetīgās mūzikas ierakstu, savukārt 1999. gadā Arditti Quartet kļuva par tiktāl vienīgo kolektīvu, kas saņēmis Ernsta fon Sīmensa balvu, kas tiek dēvēta arī par mūzikas pasaules Nobela prēmiju. Kvarteta pastāvēšanas laikā pats Arditi ir bijis vienīgais nemainīgais tā dalībnieks.

Elvina Lusjē meistarklase kompozīcijā noritēs 11. oktobrī, 14.00–15.30.

Vadošais „klasiskās mūzikas” recenziju medijs Grammophone raksta, ka Elvins Lusjē ir „fundamentāli pārdefinējis, ko nozīmē būt par komponistu”. Var teikt, ka Lusjē mūzikai piemīt zinātniska perspektīva, tā pēta skaņas fiziskās īpašības, dažādus akustiskus fenomenus un skaņas uztveri.

Elvins Lusjē ir dzimis 1931. gadā Ņūhempšīrā. Viņš bijis vēsturiski nozīmīgās eksperimentālās mūzikas komponistu apvienības Sonic Arts Union līdzdibinātājs kopā ar Deividu Bērmanu (David Behrman), Robertu Ešliju (Robert Ashley) un Gordonu Mama (Gordon Mumma). No 1968. līdz 2011. gadam Lusjē bijis profesors Veslija Universitātē Konektikutā, kur iemantoja leģendāra pasniedzēja slavu. Lusjē ir runas traucējums – logoneiroze, proti, stostīšanās – tādēļ sākotnēji komponists šaubījies par savu pedagoga karjeru, pasniedzējiem taču visu laiku esot jārunā. „Es vēlāk atklāju, ka, ja es runāju par lietām, kuras labi saprotu, man izdodas veiksmīgi novadīt lekciju, neskatoties uz manu runas traucējumu,” Lusjē atzina publiskā intervijā Red Bull Music Academy ietvaros. „Tādēļ es nekad nemācīju vielu, tā teikt, pēc kādas grāmatas. Es vienmēr runāju par lietām, kuras biju pieredzējis pats. Un es brīdināju studentus, ka mācīšu par konkrētām tēmām, taču novērsīšos, stāstot atmiņas un stāstus. Es sacīju, ka, ja viņiem šāda pedagoģijas forma nav pieņemama, viņiem nevajadzētu mācīties šajā kursā, un par to nevajadzētu kautrēties,” viņš piebilda. Līdzsvarojot šo stāstniecisko pasniegšanas formu, Lusjē arī aplūkoja laikmetīgās mūzikas nozīmīgākos skaņdarbus, ar mērķi studentiem paskaidrot, kā tieši tie darbojas, un, izkaidrojot to emocionālo efektu ar tehniskiem iemesliem, tos demistificēt. „Es esmu komponists,” Lusjē uzsver, „Mani neinteresē runāt par cilvēku jūtām, es gribu objektīvi saprast, kas tieši notiek kādā konkrētā skaņdarbā.”

No lekcijām, ko Lusjē vadījis pirmā kursa studentiem, ir tikusi izveidota arī viņa 2012. gadā izdotā grāmata „Music 109: Notes on Experimental Music”, kas, analizējot vairāk nekā 100 laikmetīgās mūzikas skaņdarbus, tiecas ar vienkāršību un precizitāti izskaidrot ASV eksperimentālo mūziku, sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadiem un beidzot ar mūsdienām. Grāmata ir rakstīta veidā, kas pieejams arī lasītājiem, kas nav mūzikas profesionāļi. Medijs Times Higher Education recencijā par grāmatu rakstījis, ka „nav iespējams iedomāties labāku gidu amerikāņu eksperimentālajā mūzikā kā Elvinu Lusjē”.

Abi mūziķi „Skaņu Meža” ietvaros sniegs arī koncertus – Ērvins Arditti uzstāsies 11. oktobrī, bet Elvina Lusjē mūzika gan paša komponista, gan instrumentālista Trevora Seinta izpildījumā skanēs 12. oktobra koncertvakarā.

Festivālu „Skaņu mežs” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Kultūras ministrija, fonds Trust for Mutual Understanding un Dānijas Kultūras institūts. Festivāla komerciālie atbalstītāji ir iRobot, Red Bull Music Academy un Valmiermuižas alus. „Skaņu mežs” ir dalībnieks projektā UM-SCENE, ko atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”, un starptautiskajā tīmeklī ICAS (International Cities of Advanced Sound).