Gada inflācija jūlijā – 2,9%
2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,9 % un pakalpojumiem – par 2,8 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūlijā bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,0 %, bet pakalpojumiem – par 13,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+16,8 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), miltiem un citiem graudaugiem (+14,5 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,5 %), makaronu izstrādājumiem (+5,8 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+11,2 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,1 %), gaļas izstrādājumi (+9,1 %), olas (+5,8 %), šokolāde (+5,4 %), jogurts (+4,7 %), piena produkti (+1,6 %), augļu un dārzeņu sulas (+4,4 %). Savukārt lētāka bija kafija (-4,7 %), mājputnu gaļa (-2,0 %), siers un biezpiens (‑1,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,6 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 5,7 %, ko galvenokārt ietekmēja alus un stipro alkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 5,6 %.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,7 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, cietais kurināmais, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam. Savukārt lētāka bija dabasgāze (-9,4 %).
Atpūtas un kultūras grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,1 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai un ziediem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 4,8 %. Ēdināšanas pakalpojumi sadārdzinājās par 4,7%. Savukārt viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga par 7,6 %.
Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, apaviem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās degvielai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 1,0 %. Precēm cenas samazinājās par 1,5 %, savukārt pakalpojumiem pieauga par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-9,4 %). Cenas samazinājās sieram un biezpienam (-4,9 %), kafijai (-1,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (-4,0 %), cūkgaļai (‑0,9 %), atspirdzinošajiem dzērieniem (-3,9 %). Savukārt dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,3%), svaigi augļi (+2,5 %) un makaronu izstrādājumi (+3,3 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Sadārdzinājās vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, savukārt lētāks bija alus. Tabakas izstrādājumiem cenu līmenis pieauga vidēji par 0,5 %.
Akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 9,7 %, bet apģērbiem – par 8,3 %.
Ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,0 %, ko galvenokārt ietekmēja dabasgāzes tarifu samazinājums no 1. jūlija. Savukārt palielinājās mājokļa īres maksa.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija degvielai (‑2,2 %), tai skaitā dīzeļdegvielai – par 2,6 %, benzīnam – par 1,9 % un auto gāzei – par 0,3 %. Cenas samazinājās arī pasažieru aviopārvadājumiem (-1,5 %).
Atpūtas un kultūras grupā cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bija kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem (+3,1 %). Cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem. Savukārt lētāki bija ziedi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,0 %, ko galvenokārt, akciju ietekmē, noteica cenu kritums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk
