• Tweet

Mums nevajag papildu varu, bet vēlamies radīt sajūtu, ka pārkāpumu gadījumā VK iedarbinās savas pilnvaras un rīkosies, intervijā laikrakstam “Neatkarīgajai” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kā zināms, Saeima ceturtdien, 20. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, ar kuriem paplašinātas Valsts kontroles (VK) tiesības – noteiktas pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Likums papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi nosaka, ka, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētās amatpersonas to varēs pārsūdzēt tiesā.

“Šim likumprojektam ir gara bārda – tas Saeimā nokļuva 2015. gadā, bet izstrāde un saskaņošana ar ministrijām, prokuratūru, tiesu pārstāvjiem un citiem sākās vēl gadu iepriekš. Kāpēc VK vispār to rosināja? Mūsu darbības stratēģija vērsta divos virzienos: ar saviem ieteikumiem palīdzam tām institūcijām, kuras grib sakārtot savu darbību un veikt to efektīvāk, kā arī panākt atbildības iestāšanos, ja likums tiek pārkāpts un nodarīti zaudējumi. Redzam, ka gan attiecībā uz VK revīzijām, gan citu dienestu pārbaudēm atbildība par finanšu pārkāpumiem publiskajā sektorā iestājas reti, vēl retāk tiek piedzīti zaudētie līdzekļi no atbildīgajiem, lai arī likumdošanā jau ir paredzētas darba devēja tiesības pieprasīt kompensēt nodarītos zaudējumus. Diemžēl esošās likuma normas eksistēja tikai uz papīra, bet faktiski tās bija nedzīvas un netika piemērotas, acīmredzot nevēloties vērsties pret savu kolēģi, darbinieku, jo nauda taču ir publiskā, nākamgad paprasīs budžetā vēl,” norādīja Krūmiņa.

“Izpētījām gan VK darbību pagājušā gadsimta 20. gados, kad VK bija tiesības piedzīt zaudējumus, gan Eiropas augstāko kontrolējošo iestāžu regulējumu, kas ir ļoti dažāds. Piemēram, Francijā, Portugālē augstākās kontrolējošās iestādes ne tikai veic auditus, bet līdzīgi kā tiesas spriež sodus, piedzen zaudējumus, virkne institūciju tāpat kā Latvijas VK iestādēm sniedz ieteikumus. Visu izvērtējot, izstrādājām priekšlikumus likuma grozījumiem, jo jūtam nepieciešamību veikt kādas darbības, lai atbildība iestātos arī no privātā maciņa. Tas ir arī sabiedrības pieprasījums,” izteicās valsts kontroliere.

“Mums nevajag papildu varu, bet vēlamies radīt sajūtu, ka pārkāpumu gadījumā VK iedarbinās savas pilnvaras un rīkosies,” piebilda Krūmiņa.

Viņa skaidroja, ka tad, kad VK revīzijā konstatējusi likuma pārkāpšanas faktu un zaudējumu apmēru, to izskata VK padome. “Ja arī padome konstatē šo pašu situāciju, tā institūcijai lūdz sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju un ar atbildīgo amatpersonu vienoties par labprātīgu zaudējumu kompensāciju. Ja zaudējumu piedziņa notiek pašā institūcijā, VK vairs neiesaistās. Tā iesaistās tad, ja institūcija atsakās piedzīt zaudējumus, ja, piemēram, viņuprāt, tam nav pietiekama pamatojuma, normas nav bijušas skaidras vai bijuši vēl kādi apstākļi. VK padome var arī piekrist šiem argumentiem, bet gadījumos, kad uzskatām, ka nav pamata runāt par neskaidrām likuma normām vai citiem apstākļiem, padome var vērsties pret konkrēto amatpersonu, pieņemto administratīvo aktu. Protams, amatpersona to var apstrīdēt administratīvajā tiesā,” norādīja Krūmiņa.

“Kad vaina ir nepārprotama, kad likuma norma ir skaidri noteikusi to vai citu rīcību un zaudējumi ir nodarīti, strīds ir bezjēdzīgs, domāju, ka tad labāk ātrāk atmaksāt zaudējumus. Var jau vilkt laiku un tiesāties, bet tas tomēr prasa resursus,” komentēja valsts kontroliere.

Grozījumi arī noteic, ka valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK darbību, un pirmais šāds ziņojums būs jāsniedz 2020. gadā par šī gada darbu.

Izmaiņas Valsts kontroles likumā saistītas arī ar grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ko Saeima šī gada maija beigās pieņēmusi galīgajā lasījumā. Tie paredz pagarināt noilguma termiņu zaudējumu atgūšanai no līdzšinējiem diviem līdz četriem gadiem un noteikt, ka rupjas neuzmanības rezultātā radītie zaudējumi ir atlīdzināmi ne vairāk kā vainīgās amatpersonas viena gada mēnešalgas apmērā.

Saeima lēma, ka grozījumi Valsts kontroles likumā stājas spēkā šī gada 1. augustā.

Foto: F64