• Tweet

Līdz ko tiks izsludināti Saeimā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs (UR) sāks likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus. Likvidācija draud 900 uzņēmumu, kas neatklāj savus “īstos” īpašniekus.

Kā zināms, Saeima pagājušajā nedēļā trešajā lasījumā atbalsta grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Izmaiņas paredz, ka likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām noteikto pienākumu izpildei būs tiesības tiešsaistes formā pieprasīt un saņemt informāciju no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Tāpat precizētas citas normas, kas saistītas ar nepieciešamību izvērtēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Jaunās normas ir saistošas visām Reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitas uzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām SIA un AS, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.

UR brīdina, ka tiklīdz likuma grozījumi stāsies spēkā, visiem komersantiem būs jāatklāj patiesā labuma guvēji, kā arī valsts notāriem būs tiesības pieprasīt informāciju par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem. Reģistrs īpaši bargi vērsīsies pret tiem uzņēmumiem, kuriem ir sarežģīta īpašnieku struktūra un kuri ir meklējami ārvalstīs.

Pēc UR datiem, patlaban patiesos labuma guvējus atklājuši 96% uzņēmumi un organizācijas. Atlikušie 900 riskantie uzņēmumi tiks brīdināti, lai atklāj patiesos labuma guvējus pretējā gadījumā UR pieņems lēmumu par to likvidēšanu un valdes atcelšanu.

Reģistra uzdevums arī turpmāk būs reģistrēt un izsniegt informāciju. Būtiski uzsvērt, ka turpmāk, reģistrējot jaunas juridiskās personas vai reģistrējot izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, valsts notāriem būs tiesības pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par PLG. Faktisko apstākļu vērtēšana arī turpmāk būs tiesībsargājošo iestāžu, Finanšu izlūkošanas dienesta ziņā. Reģistrs izmeklēšanas darbības neveic. Taču tiks izveidots efektīvs informācijas apmaiņas mehānisms, iesaistot arī privāto sektoru. Rezultātā tiesībsargājošās iestādes tām nepieciešamo informāciju saņems efektīvāk. Norādāms, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu Reģistram fiziskajai personai piemērojama kriminālatbildība – tagad līdz diviem gadiem cietumā.

“Reģistram, nenoliedzami, ir liela loma uzņēmējdarbības vides caurspīdīguma nodrošināšanā, jo juridiskās personas ir tikai fikcijas, aiz kurām darbojas cilvēki. Savukārt izmeklētājiem, atklājot noziedzīgus nodarījumus, ir būtiski zināt, kuras fiziskās personas atrodas aiz juridiskajām fikcijām. Tāpēc Reģistrs virzās uz elektronizāciju, datu pieejamību un caurspīdīgumu. Turklāt, kā atklāja nupat notikusī Eiropas biznesa reģistru asociācijas konference, visu Eiropas reģistru pašreizējā aktualitāte ir lielāka apjoma informācijas fiksēšana, kas secīgi pēc tam ļauj datu pētniekiem informāciju analizēt un izmeklētājiem – cīnīties ar noziegumu veicējiem,” Reģistra lomu skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

“Līdz šim Reģistrs publiskajā telpā aktīvāk komunicēja tieši par augsta riska SIA, aicinot tām atklāt savus PLG, kā arī organizēja komunikācijas kampaņu sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo daudzos gadījumos tie ir reāli, strādājoši uzņēmumi, kuri maksā nodokļus valsts budžetā. Kopumā šī SIA grupa 2018.gadā valsts budžetā bija iemaksājusi vairāk kā 300 miljonus eiro,” stāsta Paidere.

Foto: F64