• Tweet

Pēc tam, kad Grieķijas valdošo koalīciju nav izdevies izveidot nedz konservatīvajiem, nedz kreisajiem radikāļiem, vakar pie šā sarežģītā uzdevuma veikšanas ķeries sociālistu līderis Evangeloss Venizeloss, kura partija Pasok svētdien notikušajās vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu.

Ja arī šis mēģinājums izrādīsies neveiksmīgs (un politologi ir pārliecināti, ka tā arī būs), prezidentam Karlosam Papuliusam vēl atliks iespēja aicināt visas parlamentā iekļuvušās partijas veidot nacionālās vienotības valdību, bet neveiksmes gadījumā jau 17. maijā tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas.

Laika vairs nav – ar šādu zīmīgu virsrakstu vakar iznāca finanšu laikraksts Kerdos, atgādinot, ka bez valdošās koalīcijas, turklāt tādas koalīcijas, kura uzskatītu par saistošām vienošanās, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem, Grieķijai draud nopietnas finansiālās problēmas. ES valstis ir piekritušas piešķirt 4,2 miljardus eiro, lai Grieķija varētu izpildīt savas saistības šomēnes, taču pārējā aizdevuma daļa faktiski ir iesaldēta līdz brīdim, kad Grieķijā tiks izveidota valdība, kura apstiprinās, ka ir gatava turpināt taupības režīmu, pildot to, kas ir solīts aizdevējiem. Kerdos uzsver, ka jau jūnijā Grieķijas valsts kase atkal varētu būt tukša.

«Grieķu tautai ir jāsaprot, ka situācija ir ļoti nopietna. Neviena Eiropas Savienības valsts nespēs piešķirt pat daļu no 130 miljardus eiro lielā aizdevuma, ja Grieķijā nebūs funkcionējošas valdības, kura ievēros spēles noteikumus un spēs pārvaldīt aizdoto naudu,» ES valstu viedokli sarunā ar AFP paudis Luksemburgas finanšu ministrs Džīns Aselborns. To pašu atkārtojusi Vācijas kanclere Angela Merkele, bet šīs valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible izteicies vēl tiešāk: «Ja Grieķija vēlas palikt eirozonā, tai jāturpina iepriekšējās valdības uzsāktais kurss.»

Vēlēšanu rezultāti gan liecina, ka grieķi šā kursa turpināšanu nevēlas (lai gan socioloģiskajās aptaujās apliecina, ka nevēlas arī izstāšanos no eiro zonas) – Pasok un Jaunie demokrāti, vienīgās partijas, kas bija apliecinājušās gatavību pilnībā ievērot aizdevuma saņemšanas nosacījumus, kontrolē tikai 149 no 300 deputātu mandātiem, un līdzšinējie koalīcijas veidošanas mēģinājumi ir pierādījuši, ka deputātu vidū nav pārbēdzēju, kuri būtu gatavi mainīt savu viedokli. Jau pirmdien, vairākas stundas pēc koalīcijas veidošanas mandāta saņemšanas, no tā atteicās Jauno demokrātu līderis Antonis Samarass, bet vēlu trešdienas vakarā līdzīgi bija spiests rīkoties kreisi radikālās partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprass, kurš bija cerējis izveidot kreisu valdību.

«Ar katru dienu izredzes izvairīties no jaunām vēlēšanām samazinās,» vakar rakstīja sociālistus atbalstošā avīze Ethnos, uzsverot, ka arī E. Venizelosa mēģinājums, visticamāk, ir lemts neveiksmei. Manevra iespēju vēl vairāk samazina tas, ka Komunistiskā partija jau strikti paziņojusi, ka nepiedalīsies nevienā no iespējamām koalīcijām, bet nacionālisti no Jaunās rītausmas marginalizēti tiktāl, ka visas pārējās partijas atteikušās ar viņiem sadarboties, turklāt pat ES amatpersonas aicinājušas viņus neņemt valdībā.

Ir skaidrs, ka abas lielākās partijas nepiekritīs aicinājumiem denonsēt ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktās vienošanās, taču iespējams, ka nolūkā atrast sadarbības partnerus tās vismaz mēģinās solīt, ka atsevišķus aizdevuma saņemšanas punktus iespējams pārskatīt, raksta konservatīvā avīze Kathimerini, norādot, ka arī šāda rīcība neizskatās īpaši prātīga. «Grieķijā ir daudz politiķu, kuri uzskata, ka viņu stingrā nostāja var dot kādus rezultātus uz starptautiskās skatuves. Tomēr nedz SVF, nedz Berlīne, nedz Eiropas centrālā banka nav nekādi universitātes studentu draugu klubiņi – tiem, kuri mūs ved atpakaļ pie drahmas, tas ir jāsaprot,» uzsver laikraksts, kurš atgādina, ka pašlaik ES politiķi par Grieķijas iespējamo izslēgšanu no eiro zonas vairs nerunā paniskos toņos, jo pēdējo mēnešu laikā eiro zona darījusi daudz, lai sagatavotos šādam scenārijam, kas izskatās ar katru brīdi aizvien iespējamāks.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš