Veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši jau teju 1000 iedzīvotāju

Pirmajā mēnesī brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši 942 iedzīvotāji, kuri nav automātiski apdrošināti, vairāk nekā 100 000 eiro apmērā, informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
“Iedzīvotāji arīdzan aktīvi izmanto iespēju aizpildīt tiešsaistes (online) testu vietnē www.apdrosinaties.lv, lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai viņiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts jau vairāk nekā 20 tūkstošus reižu,” informē Štālberga.
Vienlaikus augustā un septembrī NVD organizējis vairāk nekā 10 seminārus Rīgā un Latvijas reģionos, kuros aktuālie jautājumi par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu pārrunāti ar ģimenes ārstiem, ārstiem-speciālistiem un citiem veselības aprūpes jomā strādājošiem. Visbiežāk ārsti interesējušies par to, vai konkrēti medicīnas pakalpojumi būs pieejami pamata vai pilnā medicīnas pakalpojumu “groza” ietvaros un to, kā ārstniecības iestādes darbinieks no 2019. gada 1. janvāra varēs redzēt pacienta apdrošināšanas statusu E-veselības sistēmā.
Jau ziņots, ka iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ir piederīgi kādai no 21 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (bērni, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.), tiek apdrošināti automātiski, un papildu iemaksas viņiem nav jāveic. Savukārt iedzīvotāji, kuri nav automātiski apdrošināti, no šī gada 1. septembra var veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.
Iedzīvotāji, kuri nebūs apdrošināti, no 2019. gada 1. janvāra varēs saņemt pamata “groza” pakalpojumus – ģimenes ārsta praksē sniegto ārstniecību (t. sk. izmeklējumus, kurus var interpretēt ģimenes ārsts), valstī noteiktās profilaktiskās pārbaudes, neatliekamo medicīnisko palīdzību, grūtnieču aprūpi, kompensējamos medikamentus noteiktām diagnožu grupām. Pamata grozā papildus arī iekļautas valsts prioritārās programmas – onkoloģija (t. sk. “zaļais koridors”) un programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Turpretim apdrošinātajiem iedzīvotājiem būs ievērojami plašāks veselības aprūpes piedāvājums papildus pamata “grozā” ietilpstošajam – speciālistu konsultācijas, plaši diagnostiskie un laboratoriskie izmeklējumi, plānveida ārstniecība slimnīcā, tajā skaitā operācijas, valsts kompensējamās zāles u.c.
Valsts piedāvā īpaši izdevīgus nosacījumus, kas sākotnējās apdrošināšanas iemaksas paredz mazākas:
2018. gadā – 51,60 eiro /gadā (1 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra);
2019. gadā – 154,80 eiro /gadā (3 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra);
2020. gadā – 258 eiro /gadā (5 % no minimālās mēnešalgas gada apmēra).
Iedzīvotājs pēc izvēles iemaksas var veikt sev ērtā veidā – par 2018. gadu maksājot šogad, bet par 2019. gadu, piemēram, janvāra sākumā vai arī maksājot vienlaicīgi par abiem gadiem vienā maksājuma reizē.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Kā pamanīt emocionālās veselības problēmu pirmos signālus?
Fiziskos simptomus pamanīt mēdz būt vieglāk nekā emocionālos – stress un nogurums daudziem ir kļuvis par biežu ikdienas sastāvdaļu. Kā atpazīt brīdi, kad stress un emocionālā spriedze...
Lasīt tālākRudens brīvlaikā ceļojot: kurās ES valstīs var izmantot Latvijas e‑receptes
Nākamnedēļ skolēniem Latvijā sākas rudens brīvlaiks, un daudzas ģimenes jau nedēļas nogalē dodas ceļojumos. Latvijas Digitālās veselības centrs ir sagatavojis apkopojumu, kurās Eiropas...
Lasīt tālākSaeima pieņem reformu klīnisko universitāšu slimnīcu darbības modeļa maiņai
Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Klīnisko universitāšu slimnīcu likumu. Tas paredz mainīt trīs lielo klīnisko universitāšu slimnīcu – Paula Stradiņa klīniskās...
Lasīt tālākAmbulatorā bērnu veselības aprūpe kā prioritāte – ne ātri, ne pietiekami, ne vienlīdzīgi
Bērnu veselības aprūpe likumā ir noteikta kā prioritāra, taču praksē nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu. Valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākLētākas recepšu zāles pacientiem – no 1. jūlija valsts sedz farmaceita pakalpojuma maksu zālēm līdz 10 eiro
No 2026. gada 1. jūlija iedzīvotājiem, iegādājoties recepšu zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu, vairs nebūs jāmaksā farmaceita pakalpojuma maksa - to pilnā apmērā segs valsts. Šis...
Lasīt tālākZZS: Esošajā demogrāfiskajā situācijā nav pieļaujama finansējuma samazināšana Rīgas Dzemdību namam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst iecerēm mazināt finansējumu Rīgas Dzemdību namam, aicinot otrdien, 30.jūnijā, valdībā atlikt Veselības ministrijas virzīto jautājumu par...
Lasīt tālākPavadi svētkus skaidrā – SPKC aicina Jāņus svinēt droši
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina Jāņus pavadīt droši, veselīgi un atbildīgi. Lai svētku prieku neaizēnotu traumas, saindēšanās, infekcijas slimības vai citi...
Lasīt tālākGrauzēji cilvēku tuvumā: veselības apdraudējumi un profilakses ieteikumi
Grauzēji jau izsenis bijuši saistīti ar nopietnu infekcijas slimību, piemēram, mēra, izplatību. Arī mūsdienās to klātbūtne cilvēku tuvumā nav tikai diskomforts un kaitējums, bet reāls veselības...
Lasīt tālākMasalu izplatīšanās turpinās: SPKC aicina pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā turpinās masalu izplatīšanās – līdz 2026. gada 7. aprīlim reģistrēti 42 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti...
Lasīt tālāk