Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,8 %

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem
(-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 6,1 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 5,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,9 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, siltumenerģija, ūdensapgāde, dabasgāze, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, kā arī kanalizācijas pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,4 %. Cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem, kā arī ārstu speciālistu pakalpojumiem.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+19,8 %), tai skaitā dīzeļdegvielai – par 23,4 %, benzīnam – par 17,0 % un auto gāzei – par 6,9 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi un lietotas automašīnas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 4,3 %, ko galvenokārt noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas sadārdzināšanās. Cenas palielinājās arī frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija ēdināšanas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, telekomunikāciju pakalpojumiem. Toties lētāki kļuva kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1 %
2018. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Precēm cenas samazinājās par 0,2 %, savukārt pakalpojumiem pieauga par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu pieaugumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, veselības aprūpei.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-17,5 %). Cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,7 %), konditorejas izstrādājumiem (-2,0 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,0 %), saldējumam
(-3,6 %). Savukārt dārgāki bija svaigi augļi (+10,3 %), kafija (+5,6%), piens (+3,0 %), augļu un dārzeņu sulas (+4,7 %), piena produkti (+1,5 %), jogurts (+2,9 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,6 %).
Galvenokārt akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 2,4 %, savukārt apģērbiem cenas palielinājās par 1,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,5 %. Vidējais cenu līmenis palielinājās mājokļu īrei, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, ūdensapgādei.
Veselības aprūpes vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6 % ko noteica cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 0,5 %, benzīnam – par 0,8 % un auto gāzei – par 0,9 %. Lētāki bija pasažieru pārvadājumi pa jūru.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem. Cenu pieaugums bija alum, ēdināšanas pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, barībai lolojumdzīvniekiem.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk