• Tweet

Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstu vākšanas uzsākšanas šo visai nozarei saistošo koplīgumu parakstījuši jau 189 būvniecības uzņēmumi ar 597 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Savāktais parakstu skaits veido 84% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma. Vienlaikus Saeimas Sociālo un Darba lietu komisija otrdien, 12.jūnijā, atbalstīja ģenerālvienošanās noslēgšanai izšķirīgu grozījumu Darba likumā, virzot to izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā.

Ar minētajiem grozījumiem paredzētas tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums nozarē pret valstī noteikto. Nozares ieskatā iespēja vienoties par virsstundas apmaksas kārtību ir viens no izšķirošajiem jautājumiem ģenerālvienošanās noslēgšanā, lai darba devēji ar arodbiedrībām varētu vienoties par līdzsvarotu risinājumu, kopumā nodrošinot augstāku darbinieku sociālo aizsardzību. Piemēram, būvniecības ģenerālvienošanās iepretim samazinājumam piemaksai par virsstundu darbu paredz ne tikai būtisku algas palielinājumu, bet arī regulāru piemaksu visiem kvalificētiem darbiniekiem 5% apmērā.

Tāpat turpinās aktīvas sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, aicinot tos atbalstīt ģenerālvienošanos. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības apkopotā informācija par parakstījušajiem uzņēmumiem liecina, ka vienlīdz aktīvi koplīgumu atbalsta gan lieli, gan mazi uzņēmumi no visiem Latvijas reģioniem. Aptuveni 40% no parakstītājiem ir nelieli uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 500 tūkstošiem eiro, savukārt vairāk nekā puse parakstītāju ir uzņēmumi reģionos.

“Nozaru ģenerālvienošanās visā Eiropā un OECD valstīs, tostarp Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, ir plaši izmantots instruments, kas ļauj sociālajiem partneriem regulēt ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus. OECD savos pētījumos ir īpaši uzsvērusi koplīgumu efektivitāti, pildot vairākas būtiskas funkcijas sabiedrības interesēs, tostarp nodrošinot adekvātus darba apstākļus, veicinot sociālo iekļautību, ekonomiskos ieguvumus un nodrošinot sociālo dialogu. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru koplīgumu virzienā, nedzīvas likuma normas aizstājot ar katrai nozarei atbilstošiem risinājumiem. Būvniecības nozare šobrīd ir ļoti tuvu ģenerālvienošanās noslēgšanai, taču galu galā izšķirošais lēmums būs jāpieņem Saeimai, atbalstot grozījumus Darba likumā,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ar grozījumiem paredzēts papildināt Darba likuma 68.pantu, nosakot, ka “ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas par virsstundu darbu apmēru var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga – ne mazāk kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.”

Ģenerālvienošanās projektā noteikts, ka ģenerālvienošanās tiks publicēta un stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka samazinātu virsstundu apmaksas likmi.

Foto: Pixabay