• Tweet

Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana, saistībā ar iespējamo korupciju, uzskatāma par būtisku pagrieziena punktu sabiedrības tiesiskajā apziņā, kas signalizē, ka Latvija ir tiesiska valsts un likumi šeit ir jāievēro ikvienam sabiedrības loceklim, neatkarīgi no tā, cik augstu amatu viņš ieņem.

Uz to šodien, 19. februārī, preses konferencē netieši norādīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume, kurš informēja klātesošos žurnālistus par KNAB 15. februārī uzsākto kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas.

Straume informēja, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāks kā 100 000 eiro. Lai arī šobrīd nav zināms konkrēts kukuļa apmērs, ļoti iespējams, ka tā bijusi sistemātiska rīcība, kas, visticamāk, nozīmē, ka nepieciešams pārskatīt visus līdz šim pieņemtos Latvijas Bankas prezidenta lēmums.

Vienlaikus Straume uzsvēra, ka šis kriminālprocess nav saistīts ne ar vienu kredītiestādi, kas šobrīd darbojas Latvijā, tāpēc pieļaujams, ka Rimšēvičs varētu būt ticis aizturēts saistībā ar tā dēvēto “Trasta komercbankas” likvidācijas krimināllietu, kurā aizdomās turēti vairāki maksātnespējas administratori. Par to netieši varētu liecināt arī fakts, ka kratīšana pie Rimšēviča notikusi īsi pēc tam, kad no cietuma atbrīvots “Trasta komercbankas” krimināllietā iesaistītais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Arī TV3 raidījumam “Nekā Personīga” esot neoficiāli zināms, ka Ilmārs Rimšēvičs ir vairākkārt ticies ar Sprūdu. KNAB vadītājs gan šos apgalvojumus nekomentēja, norādot, ka tas var traucēt izmeklēšanai.

KNAB priekšnieks uzsvēra, ka birojs pieliks visas pūles, lai sauktu pie atbildības personas, kuras paveikušas noziedzīgas darbības, tādējādi no Straumes sacītā izriet, ka likumi Latvijā jāievēro ikvienam, tostarp amatpersonām, par kurām līdz šim radies iespaids kā par nesodāmām. Tieši tādēļ Rimšēviča aizturēšana varētu kalpot kā būtisks apliecinājums tam, ka Latvija tomēr ir tiesiska valsts un likumi mūsu valstī attiecas uz visiem.

KNAB cieši sadarbojas arī ar Valsts policiju (VP), kuras Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins apliecināja, ka izveidojusies profesionāla un auglīga sadarbība starp VP un KNAB, kas ilgst jau krietnu laiku. Arī tā sauktā “Trasta komercbankas” likvidācijas krimināllieta atklāta kopā ar KNAB darbiniekiem.

Nav šaubu, ka Rimšēviča aizturēšana ir līdz šim skaļākais pieteikums sauklim “Viens likums – viena taisnība visiem”. Šķiet, beidzot uz jautājumu: “Vai Latvija ir tiesiska valsts?” varēsim atbildēt ar skaidru un nepārprotamu – “Jā!”

Foto: F64