• Tweet

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists iezīmē piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā.

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Beidzot investējam

Investīcijas pēc daudzu gadu nīkuļošanas atsāka strauji augt – kāpums ir pāri 20%. Straujākais sektors, kas Latvijas ekonomikā 2017.gadā audzis. Pēc dziļas krīzes būvniecībā straujš kāpums, un tas ir viens no faktoriem, kas darba tirgu sildīs arvien vairāk.

Darba tirgus uzkaršana

2017. gadā viens no aktuālākajiem diskusijas objektiem ir bijis arvien karstāks darba tirgus. To šogad ir turpinājis karsēt gan ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem, gan negatīvās demogrāfiskās tendences, gan atbilstošu prasmju trūkums. Tiek lēsts, ka algu kāpums šogad sasniedzis 7,5%. Jāņem vērā, ka būtiska daļa oficiālās algas kāpuma ir legalizācijas efekts, līdz ar to tas nav taustāms ienākumu kāpums.

Inflācija atgriezusies

Līdzās iepriecinošajiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem un algu kāpumam 2017. gadā atgriezusies arī inflācija, pakāpjoties no 0% līdz 3%. Cenu pieaugumu ietekmējis gan augstāks akcīzes nodoklis, gan iedzīvotāju ienākumu kāpums, gan dārgāki energoresursi pasaules tirgū. Cenas augušas pārtikai, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar mājokli un transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Lai gan vidēji ienākumu pieaugums šogad ir bijis straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju kopējā pirktspēja augusi, inflācijas ietekmi vairāk jutuši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Kreditēšanas tempi vēl lēni

Kreditēšanas apjomos 2017.gadā robustus plusus vēl joprojām neredzam. Tam par iemeslu ir gan piesardzība iedzīvotāju un uzņēmēju pieprasījuma pusē, gan arī virkne jaunu regulu, kas ietekmē banku kreditēšanas iespējas.

Ko Latvijas ekonomikai nesīs 2018. gads?

Pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies

Pasaules ekonomika, lai gan piezemētāk, bet turpinās augt, ko izjutīs arī Latvija. Pieprasījuma kāpums pasaulē palielinās eksporta apjomus. Savukārt galvenie negatīvie riski pasaulē lielākoties saistīsies ar politiskajiem un ģeopolitiskajiem aspektiem: ASV – Ziemeļkorejas attiecību saspīlējums, Krievijas grūti prognozējamā politika, vēlēšanas Itālijā, Trampa pretrunīgā politiskā retorika un Brexit sarunu gaita.

Darba tirgus turpinās karst

Jaunajā gadā ekonomikā joprojām aktuāli būs jautājumi, kas skar darba tirgu. Tas turpinās karst, savukārt algas – augt. Turklāt ne tikai privātajā sektorā nodarbinātajiem, bet arī atsevišķos segmentos sabiedriskajā sektorā, piemēram, veselības aprūpē. Savukārt darba devēju dienaskārtībā saasināsies darbaspēka trūkums. Darba ņēmēji jutīsies arvien labāk, jo līdz ar darbaspēka iztrūkumu viņu daļa ienākumu sadalē kļūs arvien lielāka. Nākamgad algu kāpums būs tuvu 10%, bet joprojām būtiska daļa būs legalizācijas rezultāts, kas neatspoguļosies taustāmā ienākumu palielinājumā.

Vēlēšanu priekšvakara “bubmulēšana”

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, visdrīzāk, neko jaunu un drosmīgu no politiķiem gaidīt nav pamata. Līdz ar to Latvijas ekonomika jaunajā gadā augs griezdamās, bet bez nepopulāriem, lai arī vajadzīgiem, reformu pārsteigumiem. Tas nozīmē, ka nākošā iespēja atgriezties pie reformām, visticamāk, būs tikai 2020.gadā, un laiks tiks palaists vējā – ekonomikas izaugsme kļūs krietni mērenāka un reformām un kļūdu labošanai naudas būs jau krietni mazāk.

Inflācija straujāka nekā šogad

Inflācija pakāpsies no turpat 3% šogad līdz 3,5% nākamgad. To pavilks uz augšu gan akcīzes kāpums, gan darba tirgus uzsilšana un tai sekojošs ienākumu kāpums, kā arī cenu kāpums pasaulē.

Latvijas ekonomikas uzrāviens – lēnāk, bet turpināsies

Latvija arī nākamgad piedzīvos noturīgu ekonomisko izaugsmi. Preču un pakalpojumu eksports joprojām būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis, un to turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums. Joprojām spēcīga būs investīciju aktivitāte. Lielākus vai mazākus ieguvumus savos maciņos beidzot sajutīs jau gandrīz visi valsts iedzīvotāji, kā arī valsts un pašvaldību budžeti. Salīdzinot ar gadalaikiem – lai gan tā vairs nebūs pavasara jūsma un jūlija karstums, nākamgad ekonomikā vēl jutīsim patīkamu vasaras otrās puses siltumu, kad dārzos parādās raža, līdz atvasarai vēl kāds laiks un rudens dzestrums vēl tālu.