FM: Pārtikas cenu kāpums uztur augstu inflāciju

Pēc neliela inflācijas palēninājuma š.g. jūlijā, kad bija sasniegts šogad zemākais patēriņa cenu kāpums – 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums augustā atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,1%.
Līdzīga patēriņa cenu izmaiņu dinamika vērojama arī pārējās Baltijas valstīs un š.g. pirmajos astoņos mēnešos inflācija Latvijā bija 3,1%, Igaunijā 3,2% un Lietuvā 3,4%, kas pašlaik ir straujākais cenu kāpums starp visām ES dalībvalstīm. Šādu cenu dinamiku galvenokārt nosaka augošās pārtikas cenas, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi no patēriņa cenu pieauguma.
Spriežot pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenu indekss pasaulē kopš šī gada sākuma nav būtiski mainījies. Taču, ja salīdzina cenu indeksu ar pērnā gada attiecīgo periodu, tad pārtikas cenas uzrāda visai strauju kāpumu, ko galvenokārt nosaka piena produktu cenu kāpums. Tā piena produktu cenu indekss pasaulē š.g. pirmajos astoņos mēnešos pieauga par 44,3%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tik spēcīgs kāpums ir saistīts ar sviesta un sausā piena iekšējā pieprasījuma kāpumu Eiropā un Ziemeļamerikā, tādējādi mazinot šo produktu eksporta apjomus un kopējo piedāvājumu pasaules tirgū, kas ietekmē cenu paaugstinošā virzienā.
Līdzīga situācija gan ar piena produktiem, gan ar pārtikas cenām kopumā vērojama arī Latvijā. Pārtikas cenas Latvijā augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 1,6% un, salīdzinot ar š.g. janvāri, praktiski neizmainījās. Taču, ja salīdzina ar pērnā gada augustu, tad pārtikas produktu cenas ir pieaugušas par 7,3%. Cenas šajā laikā palielinājās visiem pārtikas produktiem, taču visstraujāk piena produktiem, sviestam un svaigiem dārzeņiem.
Cenu kāpums fiksēts arī ar energoresursiem saistītām precēm un pakalpojumiem. Tā degvielas un gāzes cena augustā gada laikā palielinājās attiecīgi par 4,2% un 7,1%. Degvielas cenu kāpums saistīts ar nedaudz augstākām naftas cenām š.g. augustā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ja degvielas cenas samērā operatīvi reaģē uz naftas cenu izmainām, tad gāzes cena mājsaimniecībām ir atkarīga no iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas cenas pasaules biržās un tiek noteikta divas reizes gadā, janvārī un jūlijā. Tādējādi, gāzes cenu tarifi tika pārskatīti š.g. jūlijā , kas nozīmē, ka līdz š.g. beigām tie būtiski nemainīsies un cenu pieaugums svārstīsies ap 7% katru mēnesi gada griezumā.
Papildus tam, augustā ir fiksēts šogad straujākais apdrošināšanas pakalpojumu cenu kāpums – 39,1% salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas būtisks sadārdzinājums. No citiem pakalpojumu veidiem vēl jāatzīmē ambulatoro un telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpums. Kopumā pakalpojumi bija par 3,2% dārgāki nekā pirms gada, kamēr preces sadārdzinājās par 3,0%.
Lai arī patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad ir viens no straujākajiem ES, tomēr, ja izslēgtu ārējos faktorus un novērtētu pamatinflāciju, kas galvenokārt izskaidro iekšējā tirgus ekonomiskos procesus, tad inflācijas līmenis astoņos mēnešos būtu nedaudz zem 2%. Šāds inflācijas līmenis kopumā atbilst arī ekonomikas pieauguma tempu paātrinājumam šogad, jo IKP š.g. pirmajā pusgadā bija par 4,0% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Analizējot patēriņa cenu izmaiņas mēneša griezumā, augustā tradicionāli ir vērojama viena no zemākajam mēneša inflācijām, kuru pārsvarā ietekmē jaunās augļu un dārzeņu ražas nonākšana tirgū. Arī šis mēnesis nebija izņēmums un svaigo augļu un dārzeņu cenas augustā samazinājās attiecīgi par 2,7% un 20,1% salīdzinājumā ar jūliju. No pārtikas produktiem lētāks bija arī cukurs – par 7,5%. Ņemot vērā, ka pārtika veido vairāk nekā piekto daļu no kopējā patēriņa groza, kopējais patēriņa cenu indekss augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2%. Cenu kritumu vēl pastiprināja alkoholisko dzērienu cenu samazinājums par 2,5% akciju ietekmes dēļ. Neliels cenu kritums augustā norāda uz veselīgu cenu sezonalitātes dinamiku, kas raksturīga šim gada mēnesim.
Vēl par tēmu:
SM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālāk