Latvijas Banka izstrādājusi sistēmu zibenīgiem maksājumiem

Latvijas Banka ir izveidojusi sistēmu, lai bankas var piedāvāt saviem klientiem ātros maksājumus jeb zibmaksājumus – iespēju pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažās sekundēs jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā. Banku klienti – privātpersonas un uzņēmumi varēs veikt zibmaksājumus ar brīdi, kad Latvijas Bankas sistēmai vai citai ar to savienotai Eiropas zibmaksājumu sistēmai būs pieslēgušās vairākas Latvijas bankas.
Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Šī ir ļoti būtiska pārmaiņa, jo līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās un naudas pārskaitījums prasīja vairākas stundas.
“Noslēdzies pirmais svarīgais posms, lai bankas un to klienti varētu izmantot patiešām ātru un mūsdienīgu maksājumu servisu. Nacionālā centrālā banka ir izveidojusi modernu mūsdienu tehnoloģiju laikmetam atbilstošu infrastruktūru jeb “sliežu ceļus”, savukārt “vilcienus” jeb gala pakalpojumu, t.sk. viedtālruņu lietotnes, klientiem nodrošinās bankas. Ar šo soli Latvija ir kļuvusi par pirmo valsti eiro zonā, kura piedāvās Vienotās eiro maksājumu telpas zibmaksājumu shēmai atbilstošu servisu. Jāatzīmē, ka lielākās bankas laikus sākušas sagatavošanas darbus, lai iespējami drīz zibmaksājumi būtu plaši pieejami Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un tie kļūtu par ikdienas maksāšanas rīku,” uzsver projekta vadītājs Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.
Kā pirmā Latvijas Bankas zibmaksājumu sistēmai pieslēgusies AS “Citadele banka”. “Esam izstrādājuši tehnisko risinājumu jeb infrastruktūru, kas zibmaksājumiem ļaus notikt. Līdz ar to jau šajā rudenī, kad zibmaksājumu sistēmas sāks plaši darboties Eiropas līmenī, zibmaksājumi nodrošinās ļoti ātrus un ērtus naudas pārskaitījumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Naudas pārskaitījumi gan starp kontiem Latvijā, gan Eiropā bankās, kas būs pieslēgušās zibmaksājumu sistēmai, notiks dažu sekunžu laikā, līdzīgi kā šobrīd notiek maksājums ar norēķinu karti,” saka AS “Citadele banka” valdes loceklis Kaspars Cikmačs.
Paredzams, ka plaša zibmaksājumu izmantošana ikdienas norēķinos, turklāt visas Eiropas mērogā, sāksies 2017. gada novembrī, kad šādu iespēju pakāpeniski sāks nodrošināt vairākas Latvijas un Eiropas bankas, izmantojot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmu RT1. Pēc infrastruktūras un funkcionalitātes testu pabeigšanas šo pakalpojumu iespējami īsos termiņos plāno piedāvāt arī klientu maksājumu ziņā lielākās Latvijas bankas AS “Swedbank” un AS “SEB banka”.
Foto: JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Aprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālāk