• Tweet

Patlaban nav pamata runāt par krīzi valdībā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piebilstot, ka ir svarīgi, lai lēmumi no kādu partiju puses netiktu speciāli “torpedēti”.

Vējonis uzsvēra, ka jautājums par veselības aprūpes finansēšanu jāskata kontekstā ar nodokļu reformu un lēmums šajos jautājumos jāpieņem vienlaicīgi. Tas esot svarīgi, lai arī veselības sistēmā strādājošajiem būtu skaidrība, kā, sākot no nākamā gada, tiks finansēta veselības aprūpe.

Viņš atgādināja, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā darba grupa piedāvājusi vairākus variantus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai. Neraugoties uz to, valdošās koalīcijas partneri vēl nav gatavi viennozīmīgi atbalstīt kādu no tiem un diskusijas turpināsies – pašlaik notiek apspriedes valdību veidojošajās koalīcijas partijās. To, kāds būs šo sarunu rezultāts, rādīs laiks, taču, pēc Vējoņa domām, nav iemesla runāt par krīzi valdībā, jo nekas par to neliecina.

Viņš skaidro, ka ilgas diskusijas notiek tādēļ, lai šie lēmumi būtu izsvērti un pamatoti, bet tas neliecina, ka koalīcijas partijas būtu vājas.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par iespēju obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), tādejādi notiktu atgriešanās pie tās PVN likmes 22% , kura bija spēkā 2011.gadā.

Premjera piedāvājums paredz, ka tādējādi veselības nozare papildus iegūtu aptuveni 80 miljonus eiro.

Tiks lemts arī par Latvijas Bankas virzīto ideju par 20 eiro no katra strādājošā veselības aprūpes nodrošināšanai. Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents norāda: “Pēc mūsu aprēķiniem, valsts budžets varētu iegūt aptuveni 250 miljonus, un tā būtu nauda, ar kuru varētu samaksāt ārstiem un māsiņām un ar kuru ievērojami varētu samazināt rindas.”

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.

Foto: Prezidenta kanceleja