• Tweet

Galerijas “Daugava” izstāžu zālē Alksnāja ielā 10/12 no 15. jūnija līdz 16. jūlijam apskatāma vasaras saulgriežiem veltīta izstāde no galerijas kolekcijas.

Pieņemts uzskatīt, ka latviešiem diena pirms Jāņiem jau kopš seniem laikiem tiek turēta īpašā ievērībā, jo tā tiek saukta par Zāļu dienu, kad tautas medicīnai vāca koku lapas, zaļos augus tējām, raka saknītes, gan arī saplūca vai sapļāva dažādas pļavu zāles, lai dziedinātu lopus no dažādām kaitēm.

Šajā dienā ievāktām zālēm un saknēm piedēvēja sevišķi dziedniecībai noderīgas īpašības. Zāļu dienā plūktu augu vērtība tika saistīta ar saulgriežiem, kad saule, uzkāpusi zenītā visaugstāk, un tūdaļ tā sāks atpakaļceļu, tuvinoties horizontam, dienām paliekot īsākām un tumšākām. Nav noslēpums, ka Zāļu dienā ziedus un augu lapas plūca arī pašas plūkšanas dēļ, lai rotātu mājas, bet skaidrs, ka lielākā vai mazākā mērā ļaudis šo zāļu plūkšanu saistīja ar burvestībām. Tā teikt, tautas maģija praktiskajā dzīvē.

Saplūktos ārstniecībai noderīgos ziedus nolika ēnā žāvēt. Jāņuzāles otrā dienā salika uz kārtīm ēku paspārnēs, nesa istabas augšā, gan arī salika klētspriekšā, bet Jāņu vainagus pakāra pie sienas.

Ziemā, pavasarī, kad atnesās govis, tām deva jāņuzāles tūliņ pirmajā barības došanas reizē. Tāpat, ja kāda govs saslima, no Zāļu dienā plūktām zālēm tika saplaucēta tēja un līdz ar vārdiem: “Aizeji, kaite rūkdama, dūkdama, atnāc, veselība, dziedādama!” dota slimajai govij iedzert.

Arī bērnus ieteic mazgāt jāņuzāļu tējā, tad tie būs vienmēr būšot veseli. sevišķi izlasītas puķes glabā ziemai – tējai.

Bija jāzina arī zāļu plūcamais laiks, kas atsevišķiem augiem bija dažāds: dažas plūcamas pusdienā, citas Jāņu vakarā, vēl citas Jāņu rītā – rasā. Jāņu dienā plūktajām vairs neesot ārstnieciskā spēka:

Visa bija Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.

Jāņuzāles, ko plūc Jāņu vakarā, tā sauktajā Zāļu dienā, pēc tautas ticējumiem ir visderīgākās ārstniecībai, tāpat arī tās, ko līgotāji atnes sētās. Uzskatīja, ka govīm Jāņu vakarā nākot no ganiem mājā ar zāļu kušķi mutē, būšot telītes un daudz piena. Parastās Jāņu zāles ir ļoti dažādas, piemēram, meitām parasti noder ziedošas puķes un dažāda zaļuma zāles, puišiem esot piemērotas rupjas, asas un dzēlīgas, bet veciem cilvēkiem īstās Jāņu zāles esot papardītes, vībotnītes, jo paparde kopā ar vībotni esot burvības zāles, kas cilvēkiem atklājot ilga mūža noslēpumu.

Mākslinieki Zāļu dienai

Arī mākslinieki nav palikuši nomaļus no Zāļu dienas maģijas izmantošanas glezniecībā un dažādos veidos lauku puķes, zaļos kokus, noslēpumainus ūdeņus ar koku lapotņu un debesu zilgmes atspīdumu tajos. Dace Lielā, Līga Purmale, Biruta Delle, Inta Dobrāja un citi ļāvušies Zāļu dienas tēmai.

Foto: Jānis Kalniņš. Peonijas. 2015.