• Tweet

Ik gadu iesniegtajām aptuveni 56 000 amatpersonu deklarācijām būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību. Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā “Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva?” konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura galvenā atbildība ir likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumu pārbaudes, tai skaitā pārliecināties, vai amatpersonas neatrodas interešu konflikta situācijā, ir izstrādājis iekšējo normatīvu, saskaņā ar kuru ik gadu veic vidēji 120 plānotas pārbaudes. Papildus tam vidēji 1000 valsts amatpersonu deklarācijās norādītie dati tiek izmantoti, veicot citas pārbaudes KNAB kompetences ietvaros.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura kompetence ir deklarāciju aizpildīšanas kārtības kontrole, norādīto ziņu patiesumu pārbauda tikai tad, ja saņemts attiecīgs pieprasījums.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: “Savā ziņā veidojas absurda situācija. Latvija ir radījusi vienu no striktākajiem interešu konflikta novēršanas regulējumiem Eiropā. Taču ilgstošā laika periodā, kopš valsts amatpersonu deklarācijas tiek iesniegtas, neesam izveidojuši efektīvus mehānismus deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudei.”

Revidenti norāda vēl uz vairākiem citiem apstākļiem, kas pašreizējās sistēmas ietvaros liedz pilnībā sasniegt likuma mērķi. Piemēram, konstatēts, ka ne visas amatpersonas izpilda deklarēšanās pienākumu. To veicina apstāklis, ka VID nenodrošina sistemātiskas valsts amatpersonu sarakstu pārbaudes. Par nepilnībām liecina arī fakts, ka likums uzliek par pienākumu publiskot tikai sākotnēji iesniegtās amatpersonu deklarācijas. Pēc likumā noteiktā termiņa precizētās deklarācijas publiski pieejamā sistēmā neatspoguļojas. Tas nozīmē, ka vairākos gadījumos sabiedrība nesaņem patiesu informāciju par amatpersonas mantisko stāvokli. Valsts kontroles ieskatā likuma prasības formāli tiek pildītas, taču būtu nepieciešama par sistēmas pilnveidi atbildīgo iestāžu un institūciju lielāka ieinteresētība minēto trūkumu novēršanā.

Nevar noliegt, ka pēdējos gados amatpersonu deklarēšanās sistēma ir attīstījusies tehnoloģiski – deklarācijas tiek aizpildītas elektroniski EDS, kas ir ērti gan deklarāciju iesniedzējiem, gan nodrošina tālāku informācijas apstrādi. Tāpēc nākamais loģiskais solis būtu lielākas uzmanības pievēršana pārējiem faktoriem, kas veicinātu amatpersonu deklarēšanās sistēmas efektivitāti.

Valsts kontroliere E.Krūmiņa uzsver: “Politikas plānošanas dokumentos netiek analizēta esošā un vēlamā valsts amatpersonu deklarēšanās sistēmas ietekme interešu konflikta identificēšanā un korupcijas novēršanā. Netiek definēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, kas ļautu novērtēt sistēmas nozīmīgumu un attīstību, kas var liecināt gan par politiskās gribas trūkumu, gan par likumu piemērojošo iestāžu formālu pieeju. Rezumējot: pašreizējā sistēma pilnībā nenodrošina, ka sabiedrība var būt pārliecināta par deklarācijās norādīto datu patiesumu.”