• Tweet

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) lēmumu atļaut dalībvalstīm pašām pieņemt lēmumu, vai stingrāk ierobežot vai pavisam aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, arī Krievija arvien stingrāk paudusi savu nostāju par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) aizliegšanu.

Starptautiskā biotehnoloģiju konferencē Krievijas premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs paziņoja, ka valsts aizliegs ĢMO pārtikas produktus.

“Ciktāl par ĢMO pastāv bažas, mēs esam izlēmuši Krievijā aizliegt izmantot jebkādus ĢMO pārtikas ražojumus. Tas nav vienkāršs jautājums un mums ir rūpīgi jārīkojas, lai izveidotu tiesisko bāzi šī lēmuma pamatam,” sacīja Dvorkovičs.

Šis lēmums iet roku rokā ar agrāko likumprojektu, par kuru valsts paziņoja 2014. gada aprīlī – valstī aizliegts importēt ĢMO produktus. Valdība apstiprināja arī likumprojektu, kas paredz aizliegt ĢMO audzēšanu, izņemot pētnieciska rakstura nolūkos.

Jaunais aizliegums stāsies spēkā līdz 2017. gada vidum un to mērķis ir izveidot lauksaimniecības “ainavu”, kurā zemnieki varēs ražot dabiskus, neapstrādātus kultūraugus.

Jau pērn Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka valstij būtu jāveic pasākumi, lai aizsargātu Krievijas tirgu un patērētājus no ĢMO produktiem, skaidrojot, ka to izmantošanai varētu būt neparedzamas sekas.

Kā vēstīts, kopumā 19 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm oficiāli iesniegušas pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu visā savā teritorijā vai tās daļā.

Ģenētiski modificētu kultūraugu kultivēšanu savā teritorijā ir pilnībā aizliegušas Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ungārija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Malta un Slovēnija.

Savukārt atsevišķas valstis, tai skaitā Beļģija un Lielbritānija, aizliegušas kultūraugu audzēšanu atsevišķos reģionos.