• Tweet

Stāsts par diskutablo reģionu Abhāziju Olgas Ingurazovas, fotogrāfes no Krievijas, izstādē „Neatkarības rētas” būs skatāms Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 24. septembra.

Abhāzija ir reģions Melnās jūras austrumkrastā, kuras neatkarību pēc atšķelšanās no Gruzijas 1990. gadu sākumā ir atzinušas tikai dažas valstis – Krievija, Venecuēla, Nikaragva un Nauru. ANO un citas starptautiskas organizācijas Abhāziju joprojām skata kā daļu no Gruzijas.

„Manas ģimenes arhīvos ir daudz fotogrāfiju no vecvecāku atvaļinājuma Abhāzijā. Toreiz tā bija plaukstoša subtropu oāze un tūristu atpūtas vieta jūras krastā, pie kura ik nedēļu piestāja kruīza kuģi. Vietējā lauksaimniecība un tūrisms nodrošināja cilvēkus ar darbu,” stāsta Olga Ingurazova, „taču Abhāzijas dzīve sabruka pilsoņu kara laikā, reģionam atšķeļoties no Gruzijas. Katru gadu Abhāzija atzīmē republikas gadadienu ar militāru parādi, taču pasaules kartē šīs valsts joprojām nav. Valsts nespēj veiksmīgi cīnīties ar nabadzību, noziedzību, etnisko un reliģisko sašķeltību un cilvēktiesību pārkāpumiem. Vienlaikus valdība ir uzsākusi repatriantu piesaistes politiku no Turcijas, Sīrijas un Krievijas, lai piepildītu Abhāzijas sapni – palielināt mazo populāciju un saglabāt tās saknes.” Olga Ingurazova ar šo projektu strādā vairāk nekā divus gadus. „No sākuma es koncentrējos uz patieso nelaimes nozīmi – kara sekām un ģeopolitiskās izolācijas iespaidu uz cilvēku dzīvēm. Šīs parādības rada fiziskas un garīgas rētas lielākajai daļai no Abhāzijas iedzīvotājiem,” rezumē autore.

Olga Ingurazova strādā ar ilgtermiņa dokumentālajiem projektiem, gan fotogrāfijā, gan multimediju mākslā. Galvenokārt viņa savos darbos atveido politisku, sociālu un vides procesu ietekmi uz cilvēku dzīvēm. Autores darbi ir tikuši izstādīti vairākās valstīs. Olgas Ingurazovas darbi ir saņēmuši atzinību no fotogrāfijas platformas „Visura”, „Forward Thinking Museum”, IAFOR Dokumentālās Fotogrāfijas balvas konkursā un citviet. 2015. gadā Olga Ingurazova tika nosaukta kā viena no „30 zem 30 ievērojamākajām sievietēm-fotogrāfēm”, savukārt fotosavienība „Magnum” viņu iekļāva savā sarakstā „30 zem 30” kā vienu no jaunajiem dokumentālās fotogrāfijas pārstāvjiem.