• Tweet

Liepājas metalurga (LM) īpašnieku konflikts par akcijām, iespējams, vistiešākajā veidā bijis saistīts ar aizdevuma saņemšanu veco martena krāšņu nomaiņai pret moderniem elektrotēraudkausēšanas agregātiem. Un, lai cik dīvaini tas arī skanētu, Kirova Lipmana lielo kaislību – hokeju.

Nule oficiāli kļuvis zināms, ka tiesvedībā starp LM akcionāriem būs otrs aplis. Pirmās instances lēmums, ar kuru daļa Sergeja Zaharjina akciju tiek atdota K. Lipmanam, ir pārsūdzēts. Tas nozīmē, ka pagaidām neviens neko neatdod, spēku samērs triju akcionāru starpā paliek līdzšinējais un S. Zaharjins kopā ar Iļju Segalu ir pārliecinošs vairākums pret K. Lipmanu. Taču Apgabaltiesas sēžu protokoli, kas ir Neatkarīgās rīcībā, atklāj pretrunīgas pušu versijas par notikušo, kā arī negaidītu liecinieku parādīšanos. Rūpnīcas privatizācijas peripetijās gana labi informēts ir gan bijušais Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis, gan pazīstamais ekonomists Uldis Osis. Pēdējais turklāt apgalvo, ka pēc 2000. gada konsultējis K. Lipmanu un personīgi ieteicis akcionāriem gan iznākt laukā no ofšoru pagrīdes, gan neoficiāli pārdalīt akcijas, lai izdabātu tam pašam lielajam aizdevējam Unicredit. Savukārt atslēgas iemesls, kādēļ tieši K. Lipmana akcijas aizskaitītas prom, izrādījies hokejs.

Banka prasīja līderi

Lai saņemtu kredītu krāšņu nomaiņai, bija vajadzīgs līderis ar kontrolpaketi. Potenciālais kreditors baidījies sadarboties ar trim vienādi ietekmīgiem akcionāriem, jo šādā modelī agri vai vēlu sākas ķīviņi. Taču K. Lipmans atteicies no līdera misijas, ko U. Osis tiesā skaidroja šādi: «Viņš toreiz teica, ka viņam ir padomā darbi ar pasaules čempionātu hokejā, viņš uzskatīja, ka nevarēs efektīvi veikt visus darbus – gan vadīt rekonstrukciju, gan organizēt pasaules čempionātu hokejā, tāpēc priekšroku deva čempionātam, jo tas ir valstiska mēroga pasākums. Un tad viņš teica, ka mēģinās vienoties, kurš cits varētu būt kontroles paketes turētājs Liepājas metalurgā. Pēc tam sapratu, ka sarunās nonāca pie tā, ka tas varētu būt Sergejs Zaharjins.»

Pašam K. Lipmanam gan labpatīk stāstīt dramatiskākas versijas – viņam pieder viss metalurgs, tikai ļaunie partneri to nozaguši. Tā viņš pirms mēneša teica Neatkarīgajai un nedaudz modificētā variantā ko līdzīgu tikko pavēstījis žurnālam IR – «akcijas viņam ar draudiem «izspieda bandīti», kuri viņu pavadījuši līdz bankai, līdz ar to darījumu noformēt rakstiski nebija iespējams». Tikmēr liecinieka U. Oša versijā rakstiska dokumenta trūkumam par akciju nodošanu uz laiku ir gluži cits skaidrojums: «Ja atklātos situācija, ka Sergejam Zaharjinam ir kontrolpakete un paralēli pastāvētu rakstisks līgums, ka tās akcijas īstenībā ir tikai aizdotas, tādā gadījumā varētu rasties situācija, ka banka tikusi mānīta.» Tātad oficiāli noformēt akciju aizdošanu uz laiku nebija iespējams – tas apdraudētu naudas saņemšanu rūpnīcas modernizācijai. Tā nu akcijas vienkārši tika aizskaitītas – bez papīriem, bez pierādījumiem.

Meklē ofšora līgumu

Arī liecinieks J. Naglis tiesā apstiprinājis versiju par akciju pārskaitīšanu hokeja čempionāta dēļ. Taču jāatgādina, ka šī nav vienīgā miljoniem latu vērtā epizode LM stāstā, kurai trūkst rakstisku pierādījumu.

K. Lipmana oponenti par kaut kādu hokeju vai bandītiem izspiedējiem nerunā. Viņu versijā – pēc anonīmā ofšora Gesil Limited personificēšanas trīs akcionāros – Lipmans pārskaitījis sev vairāk akciju, nekā viņam pienācās, un pieķerts pats labprātīgi aizskaitījis S. Zaharjinam trūkstošo daļu atpakaļ. Neatkarīgā jau stāstīja par tiesas materiālos iekļauto teju komisko vienošanos, kurā K. Lipmans pateicībā par darba ieguldījumu nodod akcijas K. Lipmanam. S. Zaharjina aizstāvji apstrīd šī dokumenta īstumu un tiesai vēstījuši, ka pastāv cits īsts dokuments. Tāds, kurā fiksēts akciju sadalījums triju akcionāru starpā pēc pārņemšanas no Gesil Limited. Uz pirmo instanci tas gan netika atnests – tikai akcionāru S. Zaharjina un I. Segala sarakste, kurā pirmais lūdz atrast dokumentu, bet otrais sola pameklēt. Advokāte Sintija Radionova te nesaskata neko dīvainu. Pirmkārt, pagājuši desmit gadi, otrkārt, šāda veida kompāniju dokumenti parasti glabājas pie aģentiem. Nepieciešams laiks, lai sadzītu tiem pēdas un izprasītu.

«Mūsu galvenais mērķis bija pateikt tiesai, ka mēs pie tā strādājam, un šie 10 gadus vecie dokumenti tiks atrasti un būs mūsu rīcībā. Un tiesai būs iespēja objektīvi izskatīt šo strīdu. Tas arī bija iemesls, kādēļ mēs šo savstarpējo saraksti atspoguļojām tiesā.»

Apelācija neesot pretrunā plāniem

LM kreditoru klubs, protams, ir informēts, ka strīds par akcijām turpinās. Rodas likumsakarīgs jautājums, kā tad investors varēs pārņemt akcijas, ja pastāv šaubas par to piederību. Taču, kā skaidro advokāte S. Radionova: «Apelācijas iesniegšana nav pretrunā mūsu kopējam darbam ar kreditoriem. Te nav pretrunas, ka mēs iesniedzām apelāciju un vienlaikus turpinām sarunas par akciju nodošanas līgumu.»

To intervijā Neatkarīgajai iepriekš jau atzina līdz šim klusākais uzņēmuma akcionārs I. Segals – jebkurš investors apmaiņā pret uzņēmumā ieplūdināto kapitālu pretī gribēs saņemt akciju paketi, un tā arī notiks. Iespējams, ka līdz glābēja lielajai atnākšanai vairs nebūs ilgi jāgaida, jo paziņojumā vērtspapīru biržai NASDAQ OMX Riga uzņēmums vēsta, ka jūlija vidū plāno atsākt ražošanu. Cerības tiek liktas uz koncernu Daļpolimetall. Tikmēr K. Lipmans LM cenšas notirgot citam Krievijas koncernam – Rosenergomaš. Jebkurā gadījumā būs nepieciešama vienošanās starp visām trim iesaistītajām pusēm – akcionāru vairākumu, kreditoru vairākumu un investoriem. Vēl jau prātā jāpatur, ka pašlaik uzņēmums atrodas tiesiskās aizsardzības procesā. Ja jūlijā vienošanās nebūs – tad pēdējais risinājums ir uzņēmuma izpārdošana caur maksātnespējas procesu.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne