Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību. Trīs ceturtdaļas Latvijas pieaugušo iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir saskārušies ar mēģinājumu viņus apkrāpt, savukārt katrs ceturtais ir kļuvis par cietušo vismaz vienā finanšu krāpšanas veidā.
Piektdien, 20. novembrī, Latvijas Bankā tika prezentēti OECD veiktā pētījuma rezultāti. Balstoties tajos, OECD kopā ar Latvijas Banku un citiem partneriem iezīmējusi arī rīcības virzienus iedzīvotāju noturības stiprināšanai pret finanšu krāpšanu.
Pētījuma rezultāti
Pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 55 % no cietušajiem bija zaudējuši naudu. Pārējos gadījumos cilvēks bija izpaudis krāpniekiem personas datus vai finanšu informāciju, bet finansiālus zaudējumus nebija cietis.
Visbiežāk iedzīvotāji kļuvuši par cietušajiem pirkumu krāpšanā – to piedzīvojuši 15 % visu aptaujāto. Pirkumu krāpšana ietver, piemēram, samaksu par internetā iegādātu preci, kas netiek saņemta, vai viltota rēķina apmaksu.
No pikšķerēšanas ir cietuši 8 % iedzīvotāju – reaģējot uz šķietami uzticama avota e‑pastu, telefona zvanu, īsziņu vai ziņu sociālajos tīklos, izpauduši personas vai finanšu informāciju.
Savukārt 6.5 % kļuvuši par investīciju krāpšanas upuriem – piemēram, veicot ieguldījumus neīstos investīciju piedāvājumos vai zaudējot naudu ar kriptoaktīviem saistītās krāpšanas shēmās.
Upuru vidū 61 % bija cietuši no viena krāpšanas veida, 25 % – no diviem, bet 14 % – pat no trim vai vairāk krāpšanas veidiem.
Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens
Pētījums lauž priekšstatu par to, ka krāpšanas upuris ir viens konkrēts cilvēku tips. Par upuri var kļūt ikviens, turklāt dažādi krāpšanas veidi skar atšķirīgas sabiedrības grupas.
Krāpnieki izmanto ne tikai zināšanu trūkumu, bet arī cilvēku uzticēšanos šķietami pazīstamiem un drošiem avotiem, rada steigu, impulsīvu rīcību un pārliecību, ka viņi paši krāpšanu noteikti spēs atpazīt.
Pētījumā konstatēts, ka cilvēki ar augstāku digitālo finanšu pratību biežāk īsteno aizsargājošas darbības, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumu. Tāpēc viens no būtiskiem turpmākās rīcības virzieniem ir stiprināt cilvēku spēju atpazīt risku un pareizi rīkoties situācijā, kad viņus mēģina apkrāpt.
Cietušie ne vienmēr ziņo par krāpšanu
Pētījums rāda, ka cilvēki daudzos gadījumos zina, kā reaģēt uz krāpšanas mēģinājumu. 70 % no tiem, kuri bija saskārušies ar krāpšanu, veica vismaz vienu aizsargājošu darbību – piemēram, pārtrauca sarunu, ignorēja vai bloķēja saziņu vai izdzēsa aizdomīgu ziņu.
Tomēr situācijās, kad nauda jau bija zaudēta, 37 % cietušo par notikušo nevienam neziņoja. Biežākais iemesls bija pārliecība, ka ziņošana neko nemainīs. 16 % nezināja, kam ziņot, savukārt daļai cilvēku šķērslis bija arī kauna sajūta.
Četri turpmākās rīcības virzieni
Balstoties pētījuma rezultātos un konsultācijās ar Latvijas institūcijām, finanšu sektoru un citiem iesaistītajiem partneriem, OECD izstrādājusi rekomendācijas turpmākajai rīcībai. Latvijā jau darbojas virkne iniciatīvu finanšu krāpšanas novēršanai. OECD ieteiktās aktivitātes vērstas uz esošo aktivitāšu pilnveidi un stiprināšanu un aptver četrus savstarpēji papildinošus virzienus.
Pirmkārt, tiek rosināts stiprināt iedzīvotāju informētību. OECD iesaka veidot vienotu vietni ar uzticamu informāciju par finanšu krāpšanu, turpināt sabiedrības informēšanas kampaņas un vairāk pievērsties tādiem krāpšanas veidiem, par kuriem līdz šim Latvijā runāts mazāk.
Otrkārt, OECD iesaka informāciju un praktiskus risinājumus vairāk pielāgot konkrētu mērķgrupu vajadzībām. Tas paredz informēšanas un izglītošanas aktivitātēm izmantot kanālus, pa kuriem cilvēkus iespējams sasniegt visefektīvāk, tostarp darbavietas, finanšu institūciju lietotnes, sociālos dienestus, bibliotēkas un citas organizācijas.
Treškārt, OECD rosina vairāk izmantot praktiskas apmācību metodes, piemēram, krāpšanas simulācijas, interaktīvus rīkus un situāciju izspēles, kas palīdz ne tikai zināt, kā vajadzētu rīkoties, bet arī praktiski trenēt drošu rīcību brīdī, kad cilvēks nonācis krāpnieka ietekmē.
Visbeidzot, OECD rosina stiprināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un organizācijām, veidot skaidrāku ziņošanas un atbalsta mehānismu krāpšanas upuriem, regulāri vākt datus par krāpšanas veidiem un riskiem, kā arī stiprināt digitālo finanšu pratību izglītībā.
To rekomendāciju ieviešanu, kuras attiecas uz iedzīvotāju finanšu pratības stiprināšanu, Latvijas Banka koordinēs nacionālajā Finanšu pratības darba grupā. Pašlaik tajā jau līdzdarbojas 28 valsts, privātā un nevalstiskā sektora partneri. Savukārt jautājumi, kas skar plašāku krāpšanas novēršanas sistēmu, tiks nodoti atbildīgajām valsts institūcijām un privātā sektora partneriem.
Artis Zeiļa, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs: “Lai arī lielu daļu finanšu krāpšanas mēģinājumu izdodas laikus atpazīt un apturēt, kopējais mēģinājumu skaits turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka pieaug arī risks kļūt par krāpšanas upuri. Tāpēc vajadzīgas vairākas aizsardzības līnijas: jāstiprina gan tiesībsargājošo institūciju un finanšu sektora darbs, gan arī pašu iedzīvotāju spēja sevi pasargāt.”
Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps: “Ņemot vērā problēmas mērogu, cilvēku aizsardzībai pret naudas izkrāpšanu jākļūst par valsts līmeņa prioritāti. Iedzīvotāju izglītošana un banku drošības risinājumi jāpapildina ar saskaņotu valsts iestāžu, telekomunikāciju uzņēmumu un digitālo platformu rīcību, lai krāpnieciskus zvanus, ziņas un reklāmas apturētu, vēl pirms tie sasniedz cilvēkus. Tāpēc valdībai būtu jānosaka politikas koordinators cīņai ar naudas izkrāpšanu, kurš nodrošinātu iesaistīto ministriju un nozaru sadarbību un atbildētu par kopīgā rīcības plāna īstenošanu. Plānam vajadzīgi skaidri uzdevumi, termiņi un izmērāmi rezultāti. Vienlaikus cilvēkiem, kuri cietuši no krāpšanas, jānodrošina vienkārša ziņošana un ātra palīdzība.”
“Apturēsim krāpšanu, pirms nauda pazūd! Praktiskie soļi krāpšanas ierobežošanā meklējami ciešākā sadarbībā starp valsts iestādēm un privāto sektoru,” uzsver Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze.
Par OECD pētījumu
OECD pētījums un rekomendācijas izstrādātas starptautiska projekta ietvaros ar mērķi stiprināt pieaugušo digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpšanu. Projekts īstenots no 2024. gada līdz 2026. gadam, sadarbojoties Latvijas Bankai, Lietuvos Bankas, OECD un Eiropas Komisijai, un finansēts no Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta.
OECD aptaujā piedalījās 1400 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 79 gadiem, un to veica uzņēmums “Kantar”.
Vēl par tēmu:
Apstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālāk