• Tweet

Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā nav gaidāmas. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tuvākajos mēnešos lielākais risks saistīts ar iespējamu naftas un degvielas cenu kāpumu, ko varētu izraisīt militārā konflikta saasināšanās Irānā, skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās demokrāti ieguvuši vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā. Tas ierobežos prezidenta Donalda Trampa iespējas īstenot daļu no līdzšinējās politiskās dienaskārtības, tomēr nenozīmē būtisku ASV politikas maiņu. Kongress kontrolē budžetu un var uzraudzīt valdības darbu, taču bez divu trešdaļu vairākuma nevar pārvarēt prezidenta veto. Līdz ar to ASV sagaidāma politiska strupceļa situācija, nevis krasa līdzšinējā kursa maiņa.

“ASV vēlēšanu rezultāti Baltijas valstīm kopumā ir mēreni pozitīva ziņa, īpaši no drošības un ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes viedokļa. Tomēr tie nenozīmē, ka līdzšinējie riski ir izzuduši. Tirdzniecības tarifi saglabāsies, savukārt tuvākajos divos mēnešos būtiskākā nenoteiktība būs saistīta ar ģeopolitisko situāciju un energoresursu cenām. Latvijas ekonomikai šobrīd daudz svarīgāk ir sekot līdzi naftas, dīzeļdegvielas un dabas gāzes cenām nekā gaidīt pārmaiņas ASV muitas tarifu politikā,” norāda Kārlis Purgailis.

Degvielas cenas – lielākais īstermiņa risks Baltijas ekonomikām

Viens no nozīmīgākajiem riskiem tuvākajos mēnešos ir iespējamā militārā konflikta eskalācija Irānā. Lai gan jaunais Kongress no janvāra varēs ierobežot finansējumu militārajām operācijām, līdz tā darba sākumam 2027. gada 3. janvārī prezidentam saglabāsies plašas iespējas pieņemt lēmumus par militāro darbību.

Konflikta saasināšanās gadījumā varētu pieaugt naftas un dīzeļdegvielas cenas, radot papildu spiedienu uz inflāciju Baltijas valstīs. Īpaši tas ietekmētu transporta, loģistikas un lauksaimniecības uzņēmumus, kuru izmaksas ir cieši saistītas ar degvielas cenu izmaiņām.

“Baltijas valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas, tāpēc energoresursu cenu svārstības tās ietekmē salīdzinoši strauji. Ja konflikts Irānā saasinātos un pasaules tirgū pieaugtu naftas cenas, tas atspoguļotos degvielas izmaksās un radītu papildu inflācijas spiedienu. Savukārt, ja jaunajam Kongresam no nākamā gada izdotos ierobežot militārā konflikta finansēšanu, šis risks varētu mazināties,” skaidro K. Purgailis.

Vienlaikus vēlēšanu rezultāti varētu samazināt ASV dīzeļdegvielas eksporta ierobežošanas risku. Eiropa no ASV importē ievērojamus dīzeļdegvielas un sašķidrinātās dabasgāzes apjomus, tāpēc eksporta aizliegums varētu izraisīt degvielas cenu kāpumu Eiropā. Lai gan politiskais spiediens ieviest šādus ierobežojumus varētu mazināties, galīgais lēmums joprojām būs prezidenta kompetencē.

ASV tarifi saglabāsies, taču tiešā ietekme uz Baltijas eksportu ir neliela

Neraugoties uz demokrātu uzvaru, būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā nav gaidāmas. Lielākajai daļai Eiropas Savienības preču joprojām tiek piemēroti aptuveni 10 % tarifi, savukārt automašīnām, to detaļām un medikamentiem – 15 %. Turklāt saglabājas risks, ka saistībā ar Eiropas Savienības digitālajiem nodokļiem varētu tikt ieviesti papildu 25 % tarifi.

Baltijas valstu tiešā atkarība no ASV eksporta tirgus ir salīdzinoši neliela. Uz ASV tiek eksportēti aptuveni 2,5 % Latvijas, 3 % Igaunijas un nepilni 5 % Lietuvas preču eksporta. Turklāt jau iepriekšējā gadā eksports uz ASV samazinājās – Latvijā un Lietuvā par aptuveni 5 %, bet Igaunijā gandrīz par piektdaļu.

“ASV vēlēšanu rezultāti Baltijas eksportētājiem nenes ne būtisku atvieglojumu, ne jaunus tiešus zaudējumus, jo līdzšinējie tarifi saglabājas. Daudz nozīmīgāka ir netiešā ietekme – Latvijas uzņēmumi ASV tirdzniecības ierobežojumu sekas izjūt arī caur saviem klientiem un sadarbības partneriem Vācijā un Skandināvijā. Tādēļ ASV tarifu radītais spiediens uz Eiropas rūpniecību turpinās ietekmēt arī Baltijas uzņēmumus,” norāda ekonomists.

Lielāka drošības stabilitāte var uzlabot investīciju vidi

Baltijas valstīm viens no būtiskākajiem vēlēšanu rezultātu ieguvumiem varētu būt prognozējamāka ASV drošības politika. Demokrātu vairākums Kongresā, visticamāk, atbalstīs ātrāku militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai un pastiprināti uzraudzīs iespējamus lēmumus par ASV karavīru skaita samazināšanu Eiropā.

Tas ir īpaši nozīmīgi Baltijas valstīm, ņemot vērā neskaidrību par ASV karavīru rotāciju turpināšanu Lietuvā un Igaunijā. Stingrāka Kongresa uzraudzība varētu palielināt spiedienu atjaunot ASV militāro klātbūtni reģionā.

“Drošības situācija ir būtisks faktors arī ekonomikas attīstībā. Lielāka pārliecība par ASV saistībām NATO un atbalstu Ukrainai var uzlabot Baltijas valstu drošības perspektīvas un mazināt investoru uztverto ģeopolitisko risku. Tas ir nozīmīgi gan investīciju piesaistei, gan reģiona ekonomiskajai stabilitātei ilgtermiņā,” uzsver K. Purgailis.

Vienlaikus Eiropai jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas un mazināt atkarību no ASV, jo Kongresa sastāvs pēc diviem gadiem var atkal mainīties.