Sievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas kapitāls. “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā sievietes vecumā virs 65 gadiem saņem vidēji par 15 % mazāku vecuma pensiju nekā vīrieši. Vienlaikus sieviešu vidējais mūža ilgums ir ievērojami garāks.
Bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Agnese Zvaigznīte skaidro, ka pensiju plaisu rada vairāku dzīves posmu un sociālekonomisko faktoru kopums: “Valsts pensiju 1. līmenis ir tiešā veidā piesaistīts algas lielumam un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Sievietes biežāk dodas bērnu kopšanas atvaļinājumos un uzņemas rūpes par tuviniekiem, strādājot nepilnu darba laiku. Tāpat sievietes vēsturiski ir vairāk nodarbinātas sabiedriski nozīmīgās, bet valstī zemāk atalgotās nozarēs, piemēram, izglītībā, sociālajā un veselības aprūpē. Šie faktori summējas, radot ievērojamu kapitāla iztrūkumu mūža nogalē, tādēļ paļaušanās tikai uz valsts garantēto pensiju sievietēm un arī vīriešiem nozīmē labklājības līmeņa kritumu pēc darba gaitu noslēgšanas.”
Tālredzīgi jāveido uzkrājums nākotnei
“Eurostat” kopējais pensiju aizvietojuma koeficients (Aggregate Replacement Ratio), liecina, ka Latvijā iedzīvotāju ienākumi pēc pensionēšanās sarūk par teju 60 %.
“Tas ir ievērojams ienākumu kritums, ko var mazināt, savlaicīgi veidojot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Šis uzkrājuma veids ļauj tālredzīgi veidot privāto kapitālu, lai palielinātu vecuma pensijas apmēru. Iemaksas var veikt atbilstoši savām iespējām. Uzkrājumu pārvalda licencēts ieguldījumu pārvaldnieks, kurš iegulda līdzekļus finanšu tirgos. Valsts šos uzkrājumus stimulē ar nodokļu atvieglojumiem, ļaujot katru gadu atgūt 25,5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) no veiktajām iemaksām, kas faktiski sniedz tūlītēju atdevi kapitālam. Šis privātais uzkrājums paliek personas īpašums, ir mantojams un kalpo kā drošs, personīgs plāns finanšu labklājības saglabāšanai senioru vecumā,” saka Agnese Zvaigznīte.
Pensiju 3. līmeņa uzkrājumam var piekļūt no 55 gadu vecuma. To var saņemt visu uzreiz vai pa daļām, kā arī vienlaikus turpināt veikt uzkrājumu.
Demogrāfijas spiediens
Nepieciešamību pēc personīgā drošības spilvena pastiprina arī demogrāfiskā realitāte. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pensijas vecuma cilvēkiem uzskatāmi parāda krasas atšķirības: vecuma grupā virs 65 gadiem vairāk nekā divas trešdaļas (65,5 %) no visiem senioriem ir sievietes.
Sociālo spiedienu un nabadzības risku pastiprina mājsaimniecību struktūra – 2026. gada sākumā 155,8 tūkstoši senioru dzīvoja pilnīgi vieni. Ņemot vērā demogrāfisko proporciju, šī statistika visvairāk skar sievietes, kurām vecumdienās vienatnē ir jātiek galā ar visiem mājokļa un sadzīves izdevumiem, tādēļ savlaicīga uzkrājuma veidošana ir izšķirošs solis finansiālās drošības stiprināšanai.
Vēl par tēmu:
100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālāk