• Tweet

Valdības sāktajai diskusijai par izdevumu pamatotību ir jāpārvēršas reālā un strukturālā valsts izdevumu samazinājumā – ir jāpārskata pastāvīgie izdevumi un jārod ilgtspējīgi ieņēmumu avoti, jo fiskālās iespējas ierobežos ES finansējuma kritums un augošās aizsardzības un veselības aprūpes finansējuma izmaksas. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 26 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, jaunās valdības noteiktais mērķis ir budžeta stabilizācija un virzība uz sabalansētu budžetu 2030. gadā atbilstoši Eiropas ekonomiskās pārvaldības un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumiem. Vienlaikus valdības deklarācijā nav noteikts konkrēts valsts parāda samazināšanas mērķis un nav paredzēta vispārēja nodokļu paaugstināšana, bet aizsardzībai paredzēti 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un veselības aprūpei – 12% no kopējiem valdības izdevumiem.

“Ekonomikas izaugsme īstermiņā atbalsta valsts budžetu, taču vidējā termiņā fiskālā telpa kļūs ievērojami ierobežotāka, tādēļ jau tagad nepieciešami strukturāli risinājumi izdevumu pusē un ilgtspējīgi ieņēmumu avoti,” uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Priede.

Latvijas ekonomikas izaugsme 2026. gada pirmajā pusgadā nostiprinājās un kļuva plašāka: reālais IKP pieauga par 2,8%, bet otrajā ceturksnī būtiski paātrinājās investīciju un eksporta kāpums. Tomēr Padomes 10. septembrī apstiprinātās Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās prognozes 2026.–2030. gadam paredz vidēji ap 2,2% IKP pieaugumu gadā un salīdzinoši augstu inflāciju perioda sākumā – 3,4% šogad un 3,7% nākamgad.

Padome bāzes scenāriju vērtē kā pamatotu un piesardzīgu, vienlaikus uzsverot riskus, ko rada ģeopolitiskā nenoteiktība, augstās energoresursu cenas, nenoturīgs ārējais pieprasījums un darbaspēka piedāvājuma ierobežojumi. Lai gan investīcijas saglabājas kā viens no galvenajiem izaugsmes balstiem, ES finansējuma samazināšanās rada risku publisko investīciju apjomam: FM novērtējums paredz ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējuma samazināšanos no aptuveni 2,1 miljarda eiro 2026. gadā līdz 0,7 miljardiem eiro 2030. gadā. Padome arī norāda, ka 2029.–2030. gadā prognozēto IKP izaugsmi virza ievērojami straujāks darbaspēka produktivitātes kāpums nekā iepriekš, taču šādam paātrinājumam trūkst pamatojuma.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 10,3% jeb 1068 miljoniem eiro un budžetā izveidojās 51,1 miljona eiro pārpalikums, tomēr gandrīz pusi ieņēmumu pieauguma nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzība. Padome uzsver, ka ES finanšu plūsmām raksturīgas būtiskas svārstības, tādēļ tās nevar uzskatīt par pastāvīgu ieņēmumu pieauguma avotu.

Savukārt nodokļu ieņēmumu plāns šogad, visticamāk, netiks pilnībā sasniegts, lai gan ieņēmumi aug stabili. Septiņos mēnešos tie palielinājās par 6,3%, taču no plāna atpalika par 95,7 miljoniem eiro, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi no plāna atpalika par 53,6 miljoniem eiro. Padomes aktuālā prognoze paredz, ka gada nodokļu ieņēmumi būs par 51,4 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki, nekā noteikts budžeta likumā.
Padome akcentē, ka ieņēmumu pietiekamība būs būtisks izaicinājums arī turpmākajos gados. Beidzoties vairākiem terminētajiem nodokļu pasākumiem, FM prognozē nodokļu ieņēmumu īpatsvara samazināšanos no 34,6% no IKP 2025. gadā līdz 32,9% 2030. gadā. Šajā kontekstā Padome min Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieteikumus līdztekus izdevumu efektivitātes pasākumiem pārskatīt nodokļu atvieglojumus, paplašināt nodokļu bāzi un uzlabot nodokļu nomaksas disciplīnu.

Padome norāda, ka turpmākajos gados prognozēts gan valsts parāda, gan tā procentu maksājumu pieaugums. Lai gan 2026. gada pirmajā ceturksnī parāds bija 46,9% no IKP un tas joprojām atradās zem 60% robežvērtības, FM prognozes, kas sagatavotas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumam, paredz tā pieaugumu līdz 53% no IKP 2029. – 2030. gadā. Savukārt ikgadējie procentu maksājumi pieaugtu no 606 miljoniem eiro 2026. gadā līdz 901 miljonam eiro 2030. gadā. Jaunākās, jūnijā aktualizētās FM prognozes liecina, ka parāds varētu būt vēl lielāks. Tā apkalpošanu var sadārdzināt arī procentu likmju kāpums globālajos tirgos, jo, aizstājot agrākos aizņēmumus ar jauniem, valstij var nākties maksāt augstākus procentus.

Vidējā termiņa fiskālā telpa ir negatīva, un pēc nacionālās izņēmuma klauzulas darbības beigām 2028. gadā fiskālās izvēles kļūs vēl sarežģītākas, norāda Padome. Šobrīd FM indikatīvais novērtējums paredz negatīvu fiskālo telpu 28,0 miljonu eiro apmērā 2027. gadā, 279,1 miljona apmērā 2028. gadā, 237,8 miljonu apmērā 2029. gadā un 936,2 miljonu apmērā 2030. gadā. Visticamāk, no 2029. gada paaugstinātais aizsardzības finansējums būs jānodrošina bez papildu fiskālās elastības, ievērojot ES fiskālos nosacījumus. Ziņojumā norādīts uz SVF ieteikumu īstenot pārdomātu vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas stratēģiju, lai stabilizētu valsts parādu ap 50% no IKP.

Līdztekus minētajiem izaicinājumiem saglabājas būtiski fiskālie riski saistībā ar airBaltic un Rail Baltica. Aviokompānijas finanšu saistību restrukturizācijai varētu būt nepieciešams papildu valsts finansējums vai garantijas. Padome atgādina, ka ilgstoši norādījusi uz uzņēmuma pārvaldības problēmām un nepieciešamību veidot fiskālo risku rezervi. Savukārt Rail Baltica projektam joprojām nav skaidrības par īstenošanas modeli, kas paredzētu skaidrus termiņus un finansējuma avotus.

Sarunās par ES daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam Latvijai ir būtiski aizstāvēt stabilu kohēzijas un citu attīstībai nozīmīgu investīciju finansējumu, jo ārvalstu finanšu palīdzība veido ap 10% no Latvijas kopbudžeta ieņēmumiem, uzsver Padome.